Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm Latvijā faktiskais policistu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir zem vidējā līmeņa, konstatēts auditā.
VP struktūras un funkciju audita darba grupa piedāvājusi vairākus struktūras un resursu optimizēšanas risinājumus, kas tostarp ietver nepieciešamību noteikt vienotu struktūru un darba organizāciju Valsts policijas reģionu pārvaldēs, noteikt kritērijus kriminālprocesu piekritības sadalījumam starp reģionu un iecirkņiem, administratīvo funkciju centralizāciju un citus pasākumus, informē policijas pārstāve Beāte Labinska.
Viņa norāda, ka piedāvātais iespējamais štata vietu samazinājums reģionos par 141 amata vietu pārsvarā tiktu nodrošināts uz administratīvo funkciju rēķina. Tāpat uzmanība veltīta atbalsta funkcijām un izsvērta iespēja par atbalsta funkcijas veicošo amatpersonu pāriešanu darba attiecībās, nosakot pārejas periodu līdz 2016.gada 1.janvārim.
Pagājušajā nedēļā bijušie Valsts policijas priekšnieki aicinājuši noteikt policijas darba prioritātes politiskā līmenī, izvērtējot, kuras funkcijas valsts var atļauties, un analizējot iespējamos riskus. Piemēram, samazinot policijas ārējos spēkus, ir jāapzinās potenciālie riski – reaģēšana, kriminālprocesu skaita pieaugums. Policijas ekspriekšnieki arī aicinājuši nepieļaut lineāru matemātisku policijas darbinieku samazināšanu.
Tāpat, Vešam tiekoties ar bijušajiem VO šefiem, apspriests jautājums par jaunu policijas likumu, jo policijas darba prakse rāda, ka pirms 20 gadiem pieņemtais likums "Par policiju" vairs neatbilst mūsdienu apstākļiem.
Jau vēstīts, ka nu jau bijuši iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) neilgi pirms amata atstāšanas uzdeva izstrādāt jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas dienestos - Valsts policijā (VP), Valsts robežsardzē (VRS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), paredzot pēc pieciem gadiem atteikties no speciālajām dienesta pakāpēm tām amatpersonām, kuras dienestos veic atbalsta funkcijas.
Speciālās dienesta pakāpes pēc 2016.gada netiks saglabātas, piemēram, personāla, lietvedības, finanšu, nodrošinājuma, juridisko nodaļu, starptautiskās sadarbības, informācijas tehnoloģiju, sabiedrisko attiecību un telekomunikāciju darbiniekiem. Kopumā šīs izmaiņas varētu skart 787 personas. Vienlaikus dienesta vadītājiem būs tiesības noteikt atsevišķus izņēmumus, kam dienesta pakāpes tiek saglabātas.
Ilgtermiņā atalgojuma sistēmā plānotās izmaiņas varētu dot 3,4 miljonu latu ietaupījumu.
Savukārt Valsts policijas (VP) struktūras un veicamo funkciju izvērtēšanas darba grupa konstatējusi, ka ievērojamus resursus patērē policijai uzliktie uzdevumi, kas nav tās tiešās funkcijas un pienākumi. Darba grupa uzskata, ka, atsakoties no Valsts policijai neraksturīgu funkciju veikšanas, būtu iespējams koncentrēt šos resursus policijas pamatuzdevumiem, liekot uzsvaru uz policijas klātbūtnes un pieejamības sabiedrībai nodrošināšanu.
Jau ziņots, ka par speciālo dienesta pakāpju atņemšanu atbalsta funkciju veicējiem Iekšlietu ministrijā ik pa laikam spriež jau aptuveni desmit gadus. Piemēram, 2003.gadā šādu ierosinājumu paudis toreizējais ministrs Māris Gulbis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
