Pēc Vešņakova teiktā, Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili režīmu nevar nosaukt par demokrātisku, un to ir pierādījusi viņa rīcība. "Tieši tāpēc abu separātisko reģionu neatkarības atzīšana bija pareizs Krievijas valdības solis, jo arī šajos reģionos notikušajā referendumā iedzīvotāji ir izteikuši savu vēlmi pēc neatkarības," skaidroja Krievijas vēstnieks.
Vēstnieks izteica nožēlu par citu valstu vadītāju kritiskajiem izteikumiem attiecībā uz Krieviju un tās sperto soli Gruzijas konflikta risināšanā. Pēc viņa domām, starptautiskajos masu medijos nav parādījusies pietiekami objektīva informācija par situāciju Gruzijā. "Visi nosoda Krievijas uzbrukumu, taču gandrīz nemaz netiek runāts par Gruzijas agresiju Dienvidosetijā un Abhāzijā," norādīja Vešņakovs.
Viņaprāt, "neobjektīva un vienpusēja" ir arī Latvijas nostāja Gruzijas jautājumā. Vadošo valdības pārstāvju izteikumi norāda uz to, ka Latvija vēl joprojām nav spējusi pārvarēt rūgtumu attiecībā uz Krieviju un vēlas "pakalpot" ASV, uzskata vēstnieks.
Šādu Latvijas valdības nostāju Vešņakovs uzskata par atklātu provokāciju, taču šī iemesla dēļ netiks mainīta Krievijas politika attiecībā uz Latviju.
Arī plānotās ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) un Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Krievijā netiks atceltas, solīja Vešņakovs.
Vēstnieks apgalvoja, ka pašlaik Krievija ir jau izvedusi no Gruzijas savu karaspēku, atstājot tur tikai miera uzturētājus un atsevišķas vienības drošības nodrošināšanai.
Preses konferences noslēgumā Vešņakovs norādīja, ka Gruzijas konflikts ir bijusi īpaša situācija Krievijas vēsturē, kurai analoga nav atrodama. Viņš izteica cerību, ka nekad vairs nekas līdzīgs nebūs jāpiedzīvo.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien, 26.augustā, parakstīja rīkojumus, oficiāli atzīstot Gruzijas separātisko reģionu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.
Rietumi bija stingri ieteikuši Krievijai neatzīt separātiskos reģionus, un pēc Kremļa spertā soļa Lielbritānija paziņoja, ka to "kategoriski noraida", Vācija to nodēvēja par nepieņemamu, savukārt Francija izteica nožēlu.
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šāds Krievijas prezidenta lēmums ir pretrunā ar Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās vienotības principiem, kuri ir atzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) hartā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konferences nobeiguma aktā un ANO Drošības padomes rezolūcijās.
Latvijas Valsts prezidents uzsver, ka Latvija atbalsta un arī turpmāk atbalstīs Gruzijas teritoriālo integritāti, kā arī Gruzijas tautas vēlmi redzēt savu valsti kā pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.
Tāpat arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) pauž "nelokāmu atbalstu Gruzijas teritoriālās vienotības principiem tās starptautiski atzītajās robežās", kā arī aicina rast politisku risinājumu konfliktam Gruzijā. Ministrs uzskata, ka Krievijas lēmums ne mazākā mērā neveicina noregulējuma panākšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
