Vēstniecība nevar Vācijai apliecināt, ka Latvijā vīriešiem tiek dots vārds Mikus
Foto: F64

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Eiropas pārstāvis, Eiropas Latviešu apvienības kultūras referents un Latviešu kopības Vācijā valdes loceklis Kristaps Grasis, kurš dzīvo Vācijā un savam jaundzimušajam dēlam devis vārdu Mikus, pēc paša vārdiem, saskāries ar anekdotisku gadījumu, proti, Latvijas vēstniecība Berlīnē nav spējusi operatīvi atbildīgajām Vācijas iestādēm apliecināt, ka vārds Mikus tiek lietots Latvijā un ir vīriešu dzimtes vārds.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pauž nožēlu par pārpratumu Latvijas vēstniecībā Vācijā, lai Vācijas iestādes varētu reģistrēt Graša dēla dzimšanu, informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā. Vienlaikus ĀM ir savs no Graša atšķirīgs skaidrojums par radušos situāciju.

Grasis stāstīja, ka, atbildīgajās Vācijas iestādēs reģistrējot bērna piedzimšanu, viņam paskaidrots, ka Vācijas iestādes vārdu Mikus nepazīst, tādēļ vīrietim lūgts iegūt apstiprinājumu no Latvijas vēstniecības, ka tāds vārds Latvijā tiek lietots, ir kalendārā un ir vīriešu dzimtas. Turklāt šādu apstiprinājumu vēstniecība uz dzimtsarakstu nodaļu varējusi sūtīt pa e-pastu vai faksu.

"Nodomāju, ka nezvanīšu nevienai paziņai vēstniecībā, bet gan mēģināšu pilnīgi oficiāli caur konsulāro telefona numuru. Atbild dāma, savu vārdu neminot. Izklāstīju savu vajadzību. Dāma bez vārda atbildēja, ka tādas lietas viņi nevarot apstiprināt, varot tikai apstiprināt, ka bērns dzīvo Vācijā. Teicu, ka bez dzimšanas apliecības arī to viņi nevarēs apstiprināt un vai tomēr, lūdzu, nevarētu noskaidrot un uzmest vienā teikumā uz papīra, ka latviešiem tāds Mikus ir. Noskaidrošot, atzvanīšot," notikušo atstāstīja Grasis.

Divu stundu laikā Grasis zvanu no vēstniecības tā arī nav sagaidījis, tādēļ sazinājies ar vēstniecību atkal pats. "Vēstniecībā atbild tā pati dāma, vēl aizvien bez vārda un arī bez zināšanām, vai vēstniecība varot man līdzēt. Uzreiz noskaidrošot. Dzirdu klausulē sarunu starp minēto dāmu un kādu lemtspējīgāku personu, kas paziņo, ka vēstniecībai neesot atļauts iejaukties Vācijas likumdošanā. Šādu informāciju man tad arī sniedz dāma bez vārda, ka esot ļoti žēl, bet Vācijai esot savi likumi, kuros nedrīkstot maisīties."

Vēlāk vīrietim tiek ieteikts vēstniecības mājaslapā atrast informāciju, kā iesniegt pieprasījumu, kurš nedēļas līdz divu laikā tikšot "kaut kādā veidā tomēr apstrādāts", ja tiks samaksāti 15 eiro un atsūtītas pastmarkas. Grasis gan bildis, ka šādu apliecinājumu vajagot steidzami, kā arī vācu ierēdņi minējuši, ka šādus apliecinājumus mēdz sūtīt gan Marokas, gan Islandes vēstniecības.

"Atbilde uz to bija, ka to nekādā gadījumā nedarīšot un vispār man esot attiecīgi jāpielāgojas valsts likumiem. Tā arī nesapratu, kādi likumi te bija domāti. Dāmas tonis sarunas laikā bija kļuvis jūtami saspringtāks. Es tomēr lūdzu viņai atklāt savu vārdu, lai korespondencē varu uz to atsaukties. Tai brīdi vēstniecības darbiniece nolika klausuli un saruna beidzās."

Pavisam citāda attieksme saņemta no Vācijas dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem, kuri nemitīgi atvainojušies par sagādātajām neērtībām un centušies rast citus risinājumus. Izlīdzējusi Leipcigas Universitāte, kuras Vārdu izpētes institūts kompetenti un ātri noskaidrojis, ka vārds Mikus Latvijā rakstiski pirmoreiz minēts 1873.gadā, Latvijā šobrīd esot 867 šāda vārda īpašnieki un Vācijā pēdējos gados reģistrēti divi Miki.

"Fakss ar apstiprinājumu vēl mūsu sarunas laikā tika nogādāts uz vajadzīgo dzimtsarakstu nodaļu. Jāpiemin, ka, ejot pakaļ papīriem trīs dienas vēlāk, izpalīdzīgās ierēdnes man vēl paziņoja, ka uz viņu oficiālo pieprasījumu, ko esot sūtījušas Latvijas vēstniecībai Berlīnē, tā arī neesot nekādas atbildes saņēmušas. Tas esot viņu pieredzē reti nepieklājīgs gadījums. Atvainojos par mūsu sadarbības kultūrā mazliet vēl nepilnveidoto, mazo, bet skaisto valsti, pateicos par laipnību un ar apstiprināto dzimšanas apliecību devos tālāk."

Savukārt ĀM skaidroja, ka Grasis telefoniski sazinājies ar vēstniecības Konsulārās nodaļas darbinieku, kas konsulārā darba nodrošināšanas programmā Berlīnē īslaicīgi aizvietoja vienu no konsulārajām amatpersonām, tādēļ varēja nespēt sniegt tūlītēju atbildi jautājumā, kas saistīts ar konkrētās valsts iestāžu darbības specifiku, proti, personvārda neatzīšanu par atbilstošu bērna dzimšanas reģistrācijai. Turklāt zvans saņemts vēstniecības noteiktajā apmeklētāju pieņemšanas laikā, kad abas vēstniecības konsulārās amatpersonas veica apmeklētāju pieņemšanu klātienē.

"Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijas vēstniecība Vācijā nebija saskārusies ar problēmām, kas saistītas ar latviešu personvārdu, kuros nav latviešu valodai raksturīgo mīkstinājuma vai garumzīmju rakstības, reģistrējot civilstāvokļa aktus Vācijas dzimtsarakstu iestādēs, darbiniecei bija pienākums precizēt Graša kunga pieprasījumu, konsultējoties gan ar vēstniecības konsulāro amatpersonu, gan vajadzības gadījumā ar konkrēto Vācijas dzimtsarakstu iestādi," skaidro ĀM.

ĀM uzsver, ka vēstniecības konsulārā amatpersona apņēmās sagatavot izziņu iesniegšanai dzimtsarakstu iestādē, lai neradītu šķēršļus bērna dzimšanas reģistrācijas procesam. Tomēr, lai vēstniecība sagatavotu šādu izziņu, kuras saturam var būt tiesiskas sekas, Grasim tika lūgts nosūtīt vēstniecībai iesniegumu uz vēstniecības e-pasta adresi.

"Diemžēl vēstniecībā līdz šim brīdim nav saņemts ne Graša kunga iesniegums, ne arī konkrētās Vācijas dzimtsarakstu iestādes pieprasījums par bērna personvārda skaidrojuma nepieciešamību dzimšanas apliecības saņemšanai," bilst ĀM.

Source

LETA

Tags

Ārlietu ministrija Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form