Vēžošanas sezona jau pusē  (16)

Īsas pamācības vēžotmīļotājiem

Nereti, pārbaudot kārtību mazajās upītēs, esam tur pieķēruši arī vēžotājus, bet to darīt var tikai konkrētās vietās, kur organizēta to licencēta ķeršana. Lai arī Salacā Salacgrīvas novada teritorijā vēžot atļauts, tās pietekās nē, skaidro

J. Brants. Šobrīd mūspusē drīkst vēžot jau pieminētajā Salacas posmā un arī Lādes ezerā, Limbažu pagasta teritorijā. Jāatceras, ka nosauktajās vietās vēžot atļauts tikai ar licenci. (Un vispār jāpēta saraksts, kur vēl šai nodarbei obligāti jāpērk licence, jo šogad ir jaunums, ka apstiprinātas kādas padsmit ūdenstilpes, kurās atļauta Latvijas faunai svešo (invazīvo) vēžu sugu (dzeloņvaigu un signālvēžu) nelicencētā ķeršana. Mūspusē tāda ir Primmas ezers.) Licenču cenas dažādās vietās atšķiras no 5 līdz 15 latiem par reizi. Vairumos gadījumu ir noteikts arī atļautais loma apjoms. Piemēram, Lādes ezerā drīkst noķert tikai līdz 50 vēžiem diennaktī. Savukārt Salacā skaits nav noteikts, bet atļauts ķert tikai signālvēžus.

Vēžot drīkst vai nu ar rokām, vai krītiņiem (līdzīgs mazam murdiņam, ko var nopirkt makšķernieku veikalos), pie tam to skaits ir limitēts 5. Vides inspektors gan zina stāstīt, ka vēžotājiem populārāks darbarīks ir murdi. Veikalos var dabūt visādus Ķīnā ražotus brīnumus, viņš nosaka, skaidrojot, ka ķeršana ar murdiem jau tiek klasificēta kā rūpnieciskā zveja iekšējos ūdeņos. J. Brants atgādina, ka administratīvie sodi par noteikumu neievērošanu ir bargi par vēžošanu neatļautā vietā no 20 līdz pussimts latiem, savukārt par murdu izmantošanu no 200 līdz 500 latiem.

Inspektoru satrauc, ka nemazinās tendence noķertos mazos signālvēžus pārvietot uz citām ūdenstilpēm. Arī internetā var atrast sludinājumus, kur tos pārdod. Nesen viņš atsaucies uz tādu, kur kāds pālietis piedāvājis 400 gabalu. Tā signālvēži tiek izplatīti pa visu Latviju, un, tā kā tie ir dzīvotspējīgāki par mūsu platspīļniekiem, pēc gadiem mūsējo dīķos un ezeros vispār nebūs, secināja J. Brants.

Lādes ezerā un arī Salacā lomi nav lieli

Jānis Martinsons, kurš darbojas biedrībā Lādes ezers, kas apsaimnieko tāda paša nosaukuma ezeru, pastāstīja, ka patlaban vēži īpaši neķeras. Varbūt pie vainas sasilušais ūdens vai arī diezgan vējainais laiks, viņš min. Interesentiem viņš arī atklāti pasaka, ka uz lielu lomu necer, lai gan ezerā vēži esot. Tomēr ir cilvēki, kas to daudzumu tik ļoti nekāro un kam pietiek ar mazumiņu, vismaz lai ir, ko bērniem parādīt. Viena ģimenīte pa nakti 28 vēžus bija noķērusi, stāsta J. Martinsons. Vienas reizes licencei, kas izmaksā 15 latu, tiek doti līdzi arī 5 krītiņi. Ieēdināmo barību gan jāgādājot pašiem. Lādezerieši ir viesmīlīgi piedāvā ugunskura vietu un katliņu par brīvu loma gatavošanai. Ja būsi pret cilvēkiem labs, tādi viņi būs arī pret tevi, nosaka sarunbiedrs. Iespējams arī iznomāt laivu, pie ezera ir telšu vietas un atpūtas mājiņas. Brauciet, izvizināsim, aicina viesmīlīgais Lādes ezera apsaimniekotājs.

Svetlana Kalniņa, kura Salacgrīvā tirgo licences vēžošanai, pastāstīja, ka arī Salacā patlaban nav labākais vēžu ķeršanas laiks. Iespējams, pie vainas karstais laiks. Tā teikuši paši vēžotāji. Tiesa, viņai nācies arī satikt cilvēkus, kuri pirmoreiz gatavojas Salacā vēžot un kuriem jādod padoms to ķeršanā. Salacā vēžu ķeršana nav tik vienkārša. Tur neiebridīsi zābakos un ar rokām vēžus nenoķersi, viņa sprieda. Nēģu zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins savulaik bija aizrāvies ar vēžošanu. Viņš atceras, ka pirms gadiem 4 vai 5 pa diviem mēnešiem bija noķēris savus 3000 (!) vēžu. Nu viņš vairs nevēžo. Neķeroties. Acīmredzot vairums jau ir izķerti. Bet 100% jau nekad tos signālvēžus neizķers, viņš spriež.

Līdz šim nopirkts nepilns pussimts atļauju vēžošanai Salacā. Tās ir dažādas: no sezonas (Ls 40) līdz 1 dienas (Ls 5). Starp citu, novada jaunajam makšķerniekam sezonas licence maksā tikai latu.