"ASV turpinās ļoti cieši un katru dienu strādāt kopā ar Eiropu par daudziem Eiropas un globālajiem pārbaudījumiem," uzsvēra Smita, vienlaikus nenoliedzot, ka ASV sadarbojas arī ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.
Tāpat Smita norādīja, ka katrā Baltā nama apspriedē par esošo situāciju ir arī "Eiropas komponents". Viņa uzsvēra, ka Vašingtonai transatlantiskā sadarbība ir ļoti būtiska vērtība.
Makkeina starptautiskās līderības institūta izpilddirektors un bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers norādīja, ka globālai Eiropai nepieciešama globāla stratēģija, taču Eiropā notiek izdevumu samazināšana. Vienlaikus, veidojot jebkuru globālu stratēģiju, ASV un Eiropai no sākuma ir jālūkojas vienai uz otru.
Liela daļa no diskusijas tika veltīta arī ASV un Eiropas Savienības lomai miera panākšanai Tuvajos Austrumos. Bijušais Vācijas vēstnieks Hans-Frīdrihs fon Plocs norādīja, ka problēmu risināšanā Tuvajos Austrumos līderes loma būtu jāuzņemas tieši Eiropas Savienībai, nevis ASV. Savukārt ASV Vācijas Maršala fonda vecākais pētnieks Saimons Serfatijs uzsvēra, ka Eiropai neviens neliedz uzņemties līderes lomu Tuvajos Austrumos, taču, ja tā to nevar paveikt, kādam šis pienākums ir jāveic, jo kara sekas šajā reģionā izjustu gan Eiropā, gan ASV.
Kā ziņots, sestdien Melngalvju namā tupinās gadskārtējais augsta līmeņa drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference", kas jau septīto gadu galvaspilsētā pulcē vairāk nekā 300 pašmāju un augsta līmeņa ārvalstu ekspertus, politiķus, diplomātus, akadēmiķus, žurnālistus un uzņēmējus.
"Rīgas konferenci" organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
