Foto: DELFI
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis pirmās desmit "nulles deklarācijas", ceturtdien žurnālistiem sacīja VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.

Pēc ierēdnes vārdiem, saņemtās esot vistipiskākās deklarācijas, kuras atspoguļotas kredītsaistības un uzkrājumi.

Pelēkā pieļāva, ka cilvēki šādi rīkojušies, jo viņiem vieglāk atcerēties savas saistības uzreiz pēc gadu mijas, kad mantiskais stāvoklis bija jāfiksē.

Viņas vērtējumā, grūtākais cilvēkam ir saprast, vai uz viņu attiecas prasība šo deklarāciju iesniegt, bet tālākais process jeb deklarācijas aizpildīšana vairs sarežģījumus nerada, proti, problēmu ar pašu deklarācijas formu nav.

Tāpat VID pārstāve pastāstīja, ka deklarācijā ietvertajiem datiem būs informatīvs raksturs, proti, tie tiks izmantoti nodokļu administrēšanas un nodokļu samaksās kontroles procesā, kontrolējot fiziskas personas, kam pastāv nodokļu nesamaksāšanas risks.

Ja līdz šim gadījumos, kad VID konstatēja, ka personas izdevumi pārsniedz ienākumus, tad cilvēkam bija jāsniedz papildus deklarācija par ienākumiem, bet turpmāk daļā no šādiem gadījumiem pati fiziskā persona netiks traucēta, jo VID rīcībā jau būs informācija pat tās mantisko stāvokli, kas, iespējams, izskaidros tās izdevumu atbilstību ienākumiem.

Pelēkā sīki izstāstīja deklarācijas iesniegšanas veidiem, tās iesniegšanas termiņiem, skaidrojot, ka to varēs iesniegt trīs mēnešu laikā, taču, ja cilvēks objektīvu iemeslu dēļ laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam to nevarēs iesniegt, tad tai būs pienākums deklarāciju iesniegt trīs mēnešu laikā pēc šo attaisnojošo iemeslu izbeigšanās. Attaisnojoši iemesli, VID skatījumā, būs, ja cilvēks ir jūrnieks, kas devies reisā, vai personas, kas dienē misijā.

Viņa atgādināja, ka patlaban tiek strādāts pie attiecīgo grozījumu veikšana likumos, lai noteiktu atbildību par deklarācijas nesniegšanu. Krimināllikumā, iespējams, nekas netiks mainīts.

Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis papildināja, sakot, ka Krimināllikumā neko papildus jau esošajām normām nevajadzēs paredzēt, jo jau esošās normas nosaka atbildību - šī likuma 218.pants nosaka atbildību par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas gan arī 195.pants noteic atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Kā ziņots, valsts ir saņēmusi pārmetumus par to, ka tā nav veikusi faktiski nekādu izskaidrojošo darbu par sākumdeklarēšanās jautājumu - nedz par nepieciešamību fiksēt finansiālo stāvokli, nedz par to, kam un kad būs jāiesniedz deklarācijas.

Pēc tam premjers Valdis Dombrovskis (V) telekompānijā LNT taisnojās, ka deklarāciju iesniegšana sāksies no 1.marta, un līdz tam vēl esot laiks veikt izskaidrojošu kampaņu, ko uzdots darīt Finanšu ministrijai (FM). Pašlaik cilvēki pēc skaidrojumiem par šiem jautājumiem varot vērsties FM un VID.

Vērtējot, vai informācijas trūkuma apstākļos no likuma var sagaidīt gaidītos rezultātus, Dombrovskis stāstīja, ka sākumdeklarēšana ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem, un viņš domā, ka efekts no tā būs un cilvēki izvēlēsies legalizēt savus ienākumus.

Kā ziņots, 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, lai gan mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Pelēkā stāstīja, ka provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000, tomēr valstij neesot zināms, cik daudz cilvēku ir ar kredītsaistībām, kuras arī būs jādeklarē, tāpēc kredītņēmēji šim apjomam nemaz neesot ierēķināti.

Papildus resursi VID nav piešķirti, un dienests ir pārliecinās, ka ar esošiem resursiem spēs nodrošināt raitu sākumdeklarēšanās ieviešanu un datu apstrādi. Pelēkā neatklāja, cik laika VID būs nepieciešams saņemto datu apstrādei un ievadīšanai, to skaidrojot "ar iekšējo informāciju". Papildus resursi vai štata vietas VID tam arī neesot piešķirti, un šo darbu ierēdņi veiks savu ikdienas darbu ietvaros. Dienests pilnīgi noteikti tikšot galā ar uzdevumu, un šie saņemtie dati tikšot izmantots kā papildus avots, ko VID izmanto savā ikdienas darbā, uzsvēra VID pārstāve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!