VID un FM nezina aptuveno 'nulles deklarāciju' sniedzēju skaitu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nezina aptuveno to Latvijas iedzīvotāju skaitu, uz kuriem attiecas pērn decembra vidū spēkā stājušās tā sauktās "nulles deklarācijas" iesniegšanas prasības, otrdien preses konferencē atzina abu iestāžu amatpersonas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā preses konferencē sacīja, ka "pēc ļoti aptuvenām aplēsēm" deklarēšanās prasības attieksies uz 70 000 iedzīvotāju. Šajā aprēķinā gan nav ņemts vērā to iedzīvotāju skaits, kuriem nesamaksātās kredītsaistības pārsniedz noteikto slieksni – 10 000 latu.

VID nav arī aptuvenas informācijas, cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nesegtas kredītsaistības virs 10 000 latu, atzīmēja VID pārstāve un FM parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Līdz ar to nav zināms, apmēram cik daudziem iedzīvotājiem būs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis.

VID pārstāve skaidroja, ka deklarācija ir jāiesniedz laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Turklāt, kļūdīšanās gadījumā to varēšot izlabot trīs mēnešu laikā.

Pelēkā atzina, ka kopš decembra vidus, kad stājās spēkā jaunās prasības, VID uzsācis aktīvu darbību iedzīvotāju informēšanai par jaunajām prasībām. Notiek gan informatīvi, gan konsultatīvi semināri, teica dienesta pārstāve, piebilstot, ka interesenti var zvanīt uz VID informatīvo tālruni 1898, iesūtīt jautājumu VID elektroniski un citādi.

Jautāta, cik liela ir iedzīvotāju interese par deklarēšanās prasībām un par ko cilvēki visvairāk interesējas, Pelēkā teica, ka iedzīvotāju interese par jaunajām prasībām esot "pietiekoša", bet ne pastiprināta.

Savukārt Korbe sacīja, ka vēlētos nomierināt cilvēkus, kuriem šķiet, ka viņiem būs jāiet uz VID un jādeklarē savs mantiskais stāvoklis. Tas nav jādara amatpersonām un visiem, kuriem īpašumi ir redzami piecos valsts reģistros, tostarp Zemesgrāmatā un auto reģistrā.

Savukārt, ja Latvijas rezidentam ir īpašums (auto, nekustamais īpašums) ārzemēs, tad gan deklarācija neatkarīgi no īpašuma vērtības būs jāsniedz. Savukārt Latvijā piederošajiem īpašumiem noteikta vērtības robeža – 10 000 latu, kuru pārsniedzot, būs jādeklarē mantiskais stāvoklis. Arī, ja neatmaksātās kredītsaistības pārsniedz 10 000 latu, deklarācija būs jāsniedz. Tāpat būs jādeklarē uzkrājumi lielāki par 10 000 latu. Piemēram, ja mājās glabājas 15 000 latu, tad bankā būs jāieskaita starpība - 5000 latu, skaidroja Korbe, piebilstot, ka naudas iemaksas kārtība jāizstrādā līdz 1.februārim.

VID pārstāve Pelēkā nevarēja pateikt, cik ilgā laika VID savās sistēmās ievadīs saņemto deklarāciju datus. Tas esot atkarīgs no šo deklarāciju skaita, kas nav zināms. "VID pilnīgi noteikti tiks ar to galā, jo nav uzdots, ka jātiek galā dienu vai nedēļu laikā," piebilda dienesta pārstāve.

Jau ziņots, ka gadu mijā stājas spēkā ilgi tapušais sākumdeklarēšanas likums, kas nosaka, ka fiziskajām personām ir pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Nulles deklarācija Sākumdeklarēšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form