Vidējais arodslimnieks Latvijā ir 53 gadus vecs un nostrādājies līdz darbspēju izsīkumam  (70)

Centra pārstāve arodslimību ārste Jeļena Reste stāsta, ka arodslimnieki ļoti bieži ir pieredzējuši, kvalificēti un ar lielu darba stāžu - vidēji 25 gadiem. Turklāt lielākā daļa arodslimnieku ir slimojuši jau vairākus gadus, pirms devušies pie arodārsta, lai pārbaudītos. "Strādā līdz pēdējam, kamēr iestājas darba nespēja, kas ir nenovēršama un rehabilitācija kļūst neefektīva," viņa stāsta.

Attīstoties darba aizsardzībai, "klasiskie" kaitīgie darba vides faktori zaudē savu nozīmību kā arodslimību izraisītāji, piemēram, samazinās saslimstība ar elpošanas orgānu arodslimībām, norāda Reste. Savukārt to vietā rodas jaunas, neizpētītas slimības, piemēram, jaunu alergēnu izraisītas veselības problēmas vai jaunu ķīmisku vielu izraisītas patoloģijas. Ļoti aktuālas Latvijā patlaban ir balsta un kustību aparāta arodslimības, kurām ir tendence pieaugt. Arvien aktuālāks kļūst arī tā dēvētais "izdegšanas sindroms".

Reste apgalvo, ka ir divi iemesli, kādēļ arodslimnieki, kuri iepriekš nav devušies pie ārsta, nolemj to darīt - darbinieks tiek atlaists no darba un atceras, ka viņam ir veselības problēmas, vai arī viņam kļūst tik slikti, ka strādāt vairs nav iespējams.

Trīs ceturtdaļas no visām reģistrētajām arodslimībām 2012.gadā bijušas balsta un kustību aparāta arodslimības. "Tas ir ļoti liels procents, un par to mums būtu jāaizdomājas. No muskuloskeletālās sistēmas slimībām reti kurš mirst, bet veselības problēmas saglabājas visu mūžu," skaidro Reste. Pērn visvairāk, 20% pacientu, atklāti saistaudu sistēmas bojājumi, 19,9% saslimušajiem reģistrēti mugurkaula traucējumi, 16,8% karpālā tuneļa sindroms - plaukstas un rokas nervu saspiedumi. Vēl citas pērn biežāk reģistrētās saslimšanas ir - artroze (hroniska locītavu slimība), vibrāciju slimība, trokšņa izraisīts dzirdes zudums, augšējo elpceļu slimības, bronhiāla astma un vēnu varikoze.

Lai izvairītos no arodslimībām, mediķe iesaka katru gadu veikt obligātās veselības pārbaudes un neslēpt no ārsta veselības sūdzības, lai viņš jau laicīgi varētu palīdzēt. Tāpat viņa mudina pareizi izmantot darba atpūtas pauzes, izmantot darbam paredzētos palīglīdzekļus un aizsarglīdzekļus.

Darba devējiem Reste atgādina, ka ļoti nelabvēlīgs veselībai ir nenormēts darba laiks, nepietiekams laiks atpūtai un akorda alga, kuras dēļ strādājošie ir spiesti strādāt vairāk bez atpūtas. "Veselīgs darbinieks ir darba devēja prestižs. Veselīgs darbinieks ir uzņēmuma nākotne," viņa izsakās.

Kā ziņots, visaugstākā darba saslimšana pērn reģistrēta ražošanas un rūpniecības nozarē - 24% saslimušo, ar transportu un komunikāciju saistītās nozarēs - 22%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 14%, ar vairumtirdzniecību un tirdzniecību, mehānisko transportlīdzekļu remontu saistītu darbu - 8,1%, bet 7,6% - būvniecības nozarē.