Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien, 16. martā, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka šodien uzklausīta iepriecinoša ziņa, ka valstī turpina pakāpeniski samazināties saslimstība ar Covid-19.
"Tas ir liels sabiedrības kopējais nopelns, un es kā valdības vadītājs gribu teikt paldies visiem, kas ievēro noteikumus, neciemojas, ievēro distanci un palīdz mums pārvarēt šo ļoti grūto krīzi, kas ir pie mums, visā Eiropā un visā pasaulē," sacīja Kariņš.
Valdība strādā pie diviem dažādiem scenārijiem, kā rīkoties turpmāk – viens scenārijs gadījumam, ja situācija strauji mainītos uz slikto pusi, otrs scenārijs gadījumam, kā pie turpmāka saslimstības samazinājuma mēs varētu pakāpeniski ieiet drošākā sadzīves modelī, pielāgojoties situācijai, kad pandēmija atkāpjas un vakcinācija izvēršas plašumā, skaidroja Ministru prezidents.
Nākamnedēļ Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa jeb tā sauktā Operatīvās vadības grupa nāks ar redzējumu, piedāvājumu un ziņojumu, kā to izdarīt un kādā laika grafikā.
Atbildot uz portāla "Delfi" precizējošu jautājumu, kad tieši valdība pieņems lēmumu, lai pirms Lieldienu brīvdienām un 6. aprīļa, līdz kuram izsludināta ārkārtējā situācija, būtu skaidrība, Kariņš apstiprināja, ka lēmums par turpmāko ir jāpieņem pirms Lieldienām.
"Nākam otrdien uzklausīsim Operatīvās vadības grupu, un esmu sapratis, ka grupa ir pieaicinājusi arī ekspertus ārpus valdības rindām, un šie eksperti piedāvās valdības ekspertiem, ko darīt, un tas attiecīgi tiks piedāvāts ministriem. Atkarībā no šīs diskusijas un variantiem mēs lemsim tālāk. Šobrīd ir nedaudz grūti nosaukt konkrētu grafiku, bet, jo būs ātrāk skaidrība par piedāvājumu, jo valdība varēs ātrāk pieņemt vienu vai otru lēmumu. Ja būs vairāki nezināmie vai plašāka diskusija, tad, iespējams, ka vēl būs vajadzīga kāda sēde," sacīja Kariņš.
Jau pēc valdības sēdes otrdien Ministru prezidentam bija arī attālināta sanāksme ar Austrijas premjerministru Sebastiānu Kurcu, Slovēnijas premjerministru Janešu Janšu, Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču un Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu, lai diskutētu par Eiropas Savienības Covid-19 vakcīnu stratēģijas ieviešanu.
Preses konferencē Kariņš skaidroja, ka ir konstatēts, ka diemžēl vakcīnu sadale Eiropas Savienībā dažādu iemeslu dēļ nav bijusi pilnīgi proporcionāla – dažās valstīs nonākušas vairāk vakcīnas attiecībā pret to iedzīvotāju skaitu, bet citās mazāk. Par to Kariņš arī apspriedies ar piecu ES dalībvalstu valdību vadītājiem, runājot par sava veida izlīdzināšanas mehānisma izveidi, lai tās valstis, kuras pirmajā ceturksnī saņēma mazāk, varētu turpmāk saņemt vairāk.
Eiropas Komisija ir panākusi vienošanos ar vienu no ražotājiem "Pfizer" par papildu 14 miljoniem vakcīnu devu, ko pēc Kariņa domām vajadzētu izmantot, sadalot vakcīnas ar izlīdzināšanas mehānisma starpniecību. "Mums priekšā vēl diskusija nākamnedēļ Eiropadomē," teica Kariņš, norādot, ka līdz ar viņu pie šī jautājuma atrisināšanas paralēli strādā arī veselības ministrs un ārlietu ministrs, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo vakcīnu daudzumu.
Atbildot uz precizējošiem žurnālistu jautājumiem par atšķirībām vakcīnu piegādēs ES valstīs, Kariņš skaidroja, ka katrā valstī situācija ir atšķirīga, bet mazākums ir to valstu, kurām vakcīnas piegādātas tieši proporcionāli iedzīvotāju skaitam, nelielam skaitam ir vairāk nekā proporcionālās devas un virknei valstu mazāk.
Visā ES situācija ir ļoti dažāda, atzina Kariņš. Tā kā visas valstis vēlas vairāk vai mazāk tajā pašā laikā pabeigt vakcināciju, un tas ir visas Eiropas interesēs, lai ierobežojumus varētu atcelt visā Eiropā un varētu atsākties ceļošana un tūrisms, ES vadītājiem būs jālemj par to, lai varētu izdalīt vakcīnu devas caur izlīdzināšanas mehānismu, uzskata Ministru prezidents.
Par valdībā uzklausīto veselības ministra ziņojumu par masu vakcinācijas centru veidošanu Kariņš teica, ka darbs rit uz priekšu un uz aprīļa sākumu šie centri būs gatavi.
Ministru kabinets un Krīzes vadības padome kopsēdē iepazinās ar aktuālo situāciju Covid-19 izplatībā. Preses konferencei, kas norisinājās pēc valdības sēdes, varēja sekot līdzi portālā "Delfi".
Jau ziņots, ka otrdien valdība uzklausīja informāciju par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs. Tāpat Ministru kabinets iepazinās ar aktuālo informāciju par vakcināciju pret Covid-19.
Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē veselības ministrs kolēģus informēja, ka, ņemot vērā, ka Latvijā uz laiku apturēta vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19, šīs nedēļas mērķis ir sapotēt kopumā 4000 cilvēku. Viņš norādīja, ka iepriekš izvirzītais mērķis paredzēja pret Covid-19 dienā vakcinēt vidēji 3000 cilvēkus, bet, tā kā pieejamo vakcīnu apjoms to neļauj, mērķis jāsamazina.
Jau ziņots, ka, lai gan pēdējo nedēļu laikā vērojams stabils saslimstības ar Covid-19 kritums Latvijā un uzlabojas arī situācija stacionāros un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaitā, arvien parādās jauni vīrusa celmi, kas var būt bīstamāki, tādēļ ar piesardzību jādomā par iespējamu ierobežojumu mīkstināšanu. Tas izriet no Ministru kabineta un Krīzes vadības kopsēdē otrdien, 16. martā, izskanējušās informācijas.
Kā zināms, no šīs nedēļas uz trim nedēļām valstī ieviesti vēl papildu drošības pasākumi, lai mazinātu vīrusa jaunā, lipīgākā britu paveida izplatību, taču pirmdien tika ziņots par septiņiem konstatētiem tā saucamajiem Ugandas vīrusa paveida gadījumiem, kas potenciāli var būt bīstams.
Otrdien sēdes sākumā, kā ierasts, uzklausot informāciju par vīrusa izplatību, saslimstību un situāciju stacionāros, vairāki ministri – aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) mudināja domāt par drošas tirdzniecības atsākšanu, jo cilvēkiem ir daudz vajadzību sakrājies.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka Operatīvās vadības grupā tiek pie tā strādāts, lai meklētu risinājumus, un nākamajā nedēļā valdībai tiks piedāvāts "plašs redzējums par pilnu spektru".
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) kolēģus aicināja būt uzmanīgiem ar vēlmi projicēt saslimstības samazināšanos, jo diemžēl citu valstu pieredze liecina, ka, jaunajiem vīrusa celmiem sasniedzot zināmu kritisko līmeni ap 20%, saslimstības kritums apstājas. Tā tas bijis Vācijā, kur bija Latvijai līdzīgs lēzens kritums, un saslimstība sāk atkal augt, jaunajiem paveidiem sasniedzot zināmu saslimstības līmeni.
Tā kā mums nedēļu no nedēļas pieaug vīrusa jauno celmu izplatība, lai gan pēdējās nedēļas laikā tas vairs nav noticis tik strauji kā pirms nedēļas, tomēr ir jārēķinās, ka līkne var aiziet pretējā virzienā, uzsvēra Pavļuts.
Vairāk par sēdē pārspriesto var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
