Epidemioloģiskā situācija Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatību turpina pasliktināties. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) trešdien pulksten 13.30 rīkoja preses konferenci, kurā informēja par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un visu kopīgo atbildību sabiedrības veselības nodrošināšanā.
Preses konferencei bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalījās LĀB viceprezidents, anesteziologs-reanimatalogs Roberts Fūrmanis, LĀB valdes loceklis, pneimonologs Alvis Krams, LĀB valdes loceklis, nefrologs Kārlis Rācenis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs Uga Dumpis un Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
"Neredzu citu variantu kā izrādīt solidaritāti – gan vakcinētiem, kuriem inficēšanās un inficēšanas iespēja ir vairākas reizes zemāka, gan nevakcinētiem, sākotnēji ieviest vienādus ierobežojumus. Pēc tam, kad varētu salauzt saslimstības līkni vai to apturēt no stāvā kāpuma, tad vakcinētajiem būtu priekšrocība atgriezties ātrāk aktīvajā dzīvē," uz nepieciešamajiem ierobežojumiem norādīja Dumpis.
Lai to izdarītu būtu nepieciešami nopietni politiskie lēmumi, tādēļ Dumpis aicināja valdību ceturtdien politiķus pieņemt nopietnus lēmumus, savādāk vēl vienas nedēļas straujš saslimstības kāpums novedīs pie "pilnas katastrofas".
Rācenis norādīja, ka situācija veselības nozarē ir apokalipses priekšā un, lai gan saslimstības rādītāji ir līdzīgi kā pagājušā gada novembrī, taču stāvoklis ir smagāks nekā iepriekš. Covid-19 saslimstības rādītāji tiek sasniegti daudz straujāk un tas "rada bažas un izmisumu," norādīja mediķis.
Mediķus uztrauc Covid-19 situācija un straujais pacientu pieaugums ārstniecības iestādēs. Tas nozīmē, ka jāpārprofilē citas slimnīcas nodaļas, nepieciešama pacientu stacionēšana, nepieciešams pārprofilēt intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientiem, kas rada slogu uz veselības aprūpes sistēmu.
Rācenis norādīja, ka veselības pakalpojumu un palīdzības sniegšana būs ierobežota un var rasties situācija, kur daļai pacientiem mediķi vairs palīdzību nespēj sniegt.
Viņš atgādināja, ka Covid-19 ir liela ietekme arī uz citām specialitātēm – plānveida palīdzība nevar tikt organziēta un pie palīdzības pacienti ar akūtām slimībām tiks novēloti, jo pēc ierašanās uzņemšanā jānoskaidro, vai pacients inficējies ar Covid-19 un jānodrošina, ka viņš neapdraud citus cilvēkus. Tādējādi ielaistie gadījumi turpinās akumulēties un radīs milzu ietekmi ilgtermiņā uz veselības aprūpes sistēmu un uz tās pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, norādīja Rācenis.
"Droši varam teikt jau tagad, ka kritīsies veselības aprūpes kvalitāte, jo ar tādu daudzumu cilvēku, kuri saslimst ar Covid-19 un ietekmē nesaslimušos, nav resursu, lai visus varētu izārstēt," pauda mediķis, aicinot valdību ieviest straujus un striktus ierobežojumus, jo vairāk laika neesot.
Krams norādīja, ka otrdien sasniegts 7 dienu saslimstības rekords. Līdzīgs rādītājs bijis vien janvārī, taču tas tika sasniegts uz jau ieviestu Covid-19 drošības pasākumu fona – šobrīd šādu pasākumu nav, uzsvēra mediķis. Ja iepriekš viens cilvēks inficēja trīs citus, tad delta variants inficē jau septiņus, norādīja Krams.
Cipule norādīja, ka sabiedrībai ir jāsolidarizējas ar mediķiem un jābūt gatavākiem par sevi parūpēties pašiem. Jābūt gataviem dzert tās zāles, ko izrakstījis ārsts, jānodrošina, lai mājās ir viss nepieciešamai drudža un citu slimību ārstēšanai, kā arī jāapsver, ar ko brauks uz slimnīcu gadījumā, ja dispečeris atbildēs, ka tā jādara, taču NMPD pārslodzes dēļ brigādi pie pacienta nosūtīt nevar. Tāpat iedzīvotājiem jāatkārto pirmās palīdzības sniegšanas principi.
"Šis ir aicinājums pārdomāt, kā rīkosimies. Sniega bumbas ātrumā veļamies iekšā krīzē. Ja nespējām solidarizēties, ejot uz vakcināciju, jāsolidarizējas tagad, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami tiem pacientiem, kuriem tie nepieciešami," pauda Cipule.
Vienlaikus NMPD izstrādājusi jaunu algoritmu, uz kuriem izsaukumiem dienests nedosies. Patlaban uz pusi samazināti tie izsaukumi, kas var gaidīt brigāžu ierašanos līdz divām stundām – traumas, temperatūra, drudzis un hipertensija. Cipule norādīja, ka var būt situācijas, kur ar akūtām sāpēm vēderā NMPD dispečeris lūdz uz slimnīcu doties pacientam pašam.
Arī Dzalbs norādīja vairākas lietas, ko iedzīvotāji var sākt darīt paši. Ja cilvēkam ir recepšu medikamenti, tad to pagarinājumus nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi – jāveido zāļu iekrājumi vismaz divām nedēļām. Savukārt, ja vajadzīgs plānveida pakalpojums, vizītes laiks jāsaskaņo laicīgi, jo pieraksti ir gari.
Tiem pacientiem, kuriem nav steidzami risināmu jautājumu, aicina saprast, ka tie tiks izskatīti atkarībā no prioritātes un ārsts mēģinās sazināties, taču tas var nebūt ātri. Dzalbs aicināja pacientus būt saprotošiem, ja nevar sazvanīt ārstus, tāpat gadījumā, ja sazvana reģistratūras darbinieku, izturēties laipni un iecietīgi.
Dzalbs aicināja kolēģus ģimenes ārstus iespēju robežās nodrošināt to neatliekamo un plānveida palīdzību tiem pacientiem, ko mediķis spēj, un atteikties pildīt birokrātiskos darbus, jo tie pienākumi, kas nav primārajai veselības aprūpei raksturīgi, apdraud pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem.
"Sāp sirds, ka mediķiem jārunā par šiem jautājumiem. Jūtos, ka esam pamesti likteņa varā. Šobrīd runājot par primāro veselības aprūpi, ir iestājies haoss, anarhija un bezorganizācija," norādīja Dzalbs. Kā piemēru ārsts minēja atbildīgo iestāžu – VM un IZM nespēju komunicēt savā starpā un nodrošināt vienotu algoritmu kā nodrošina kontaktpersonu uzraudzību. Līdz ar to vairāki tūkstoši bērnu, kas ir kontaktpersonas, griežas ģimenes ārstu praksēs, aizņem pierakstu, lai risinātu birokrātiskas problēmas, kurām nav nepieciešama mediķa palīdzība.
Dzalbs aicināja izglītības iestādes pārskatīt iespējas un, ja tas ir iespējams, nodrošināt skolēniem testēšanu desmitajā dienā un, ja tests ir negatīvs, atļaut bērnam atgriezties izglītības iestādē.
"Latvijā primārās veselības aprūpē ir iestājusies ārkārtējā situācija. Man nav juridisku tiesību to izskaidrot un paziņot to valstiskā līmenī. Katram iedzīvotājam ir jāzina, ka pieprasījums ir tik liels, ka nespējam apmierināt visas vajadzības. Nespējam sniegt savlaicīgu palīdzību akūtiem un hroniskiem pacientiem," uzsvēra Dzalbs.
Dumpis norādīja, ka pusotra gada laikā Latvijai ir izdevies izvairīties no lielām nelaimēm Covid-19 pandēmijā, taču skrējiena beigās tika pieļautas lielas kļūdas. Viņš atgādināja, ka vairāki pētnieki uzskata, ka delta varianta izplatība ir pēdējā pandēmijas lielā izpausme un pēc tā Covid-19 lielas problēmas nesagādās.
Tādas Eiropas valstis kā Dānija un Norvēģija Covid-19 ierobežojumus varēja atcelt, jo sasniegta augsta vakcinācijas aptvere. Latvijā būtu jāsasniedz vismaz 80% populācijas aptvere, bet tā būtu nepieciešama augstāka riska grupās.
Fūrmanis atgādināja, ka veselības aprūpes sistēma nebija izgājusi no ārkārtējās situācijas un visu vasaru notika cīņa ar sekām, ko deva iepriekšējie pandēmijas viļņi.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas mediķi ir nonākuši krustugunīs starp sabiedrību un politiku. Fūrmanis norādīja, ka ir nepieļaujami, ka valdība nespēj ieklausīties profesionāļos, ministri kritizē vakcinācijas procesu vai Imunizācijas valsts padomi. Tāpat neesot pieļaujams, ka mediķi tiek nepamatoti pazemoti, ignorējot gan gatavotos priekšlikumus, gan mediķus izmantojot, lai vairotu politiskās ambīcijas.
Fūrmanis aicināja sabiedrību būt solidārai, jo šobrīd vairs nav nekāda iemesla tai dalīties – situāciju ir jāpārvar visiem kopā un tā sabiedrības daļa, kura sevi būs aizsargājusi, varēs ātrāk atgriezties pie normālas ikdienas dzīves.
LĀB paziņojumā uzsver, ka valdība šobrīd ir pieļāvusi nekontrolētu Covid-19 izplatību sabiedrībā un politiķiem jābeidz pandēmiju izmantot politiskās cīņās un jāglābj veselības sistēma no sabrukuma.
Tik augsta saslimstība Latvijas situācijā nav pieļaujama, un to ar jebkādiem līdzekļiem ir jācenšas samazināt, norāda mediķi.
Eksperti uzskata, ka ierobežojumiem īslaicīgi būtu jāskar gan vakcinētos, gan nevakcinētos, jo slimība pašlaik nekontrolēti izplatās visur. Vienlaikus ir jāintensificē vakcinācija un jāglābj Latvijas cilvēki, kas turpmākajās nedēļās var saslimt un nomirt no Covid-19, uzsver LĀB.
Jau vēstīts, ka tuvāko nedēļu laikā Latvijā stacionēto Covid-19 pacientu skaits varētu dubultoties.
Epidemiologu prognozes liecina, ka jau 16. oktobrī diennaktī jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits varētu pietuvoties 2000 robežai, bet 31. oktobrī Latvija varētu sasniegt 1600 –2700 jaunatklātu Covid-19 gadījumu dienā.
Savukārt jau 23. oktobrī diennaktī stacionēto skaits varētu sasniegt ap 120 gadījumiem dienā, bet 31. oktobrī – 120-170 gadījumus dienā. Līdz ar to kopējais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits 24. oktobrī varētu pietuvoties 1200 pacientiem, bet 31. oktobrī – 1000-1300 pacientiem.
Ziņots, ka esošajā situācijā mediķiem paliek arvien grūtāk nodrošināt Satversmē noteiktās tiesības uz veselību un dzīvību. NMPD trešdien, visticamākais, atkārtoti aicinās Veselības ministriju (VM) izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnas nozarē, trešdien intervijā raidījumam "900 sekundes" sacīja NMPD direktore Liene Cipule.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
