Foto: DELFI
Valmierā SIA "Vidzemes slimnīca" valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus varēs saņemt visu gadu, lai arī mēneša kvotas atsevišķiem pakalpojumiem ir ievērojami samazinātas un līdz ar to pagarinās gaidīšanas laiks rindās uz pakalpojumu saņemšanu, informēja Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Visgarākās rindas patlaban esot datortomogrāfijas izmeklējumiem, kur, pašlaik piesakoties, pacients nevarētu saņemt pakalpojumu ātrāk nekā janvārī, pastāstīja Muskovs. Ja iepriekš kvotu skaits mēnesī bijis no desmit līdz 12 izmeklējumiem, tad tagad valsts apmaksāti ir trīs līdz četri izmeklējumi, līdz ar to arī pacientu rinda pagarinājusies no diviem līdz četriem mēnešiem, norādīja slimnīcas vadītājs.

"Tā ir pašas slimnīcas lieta - vai tērēt visas kvotas un gaidīt, ka gada beigās valsts piešķirs papildu līdzekļus, vai darīt citādi. Mēs tam piegājām plānveidīgāk un būtībā izlīdzinājām kvotu skaitu, lai pietiktu visam gadam, nepaļaujoties tikai uz papildu līdzekļu uzrašanos nezin no kurienes," sacīja Muskovs.

Muskovs norādīja, ka pacientu maksātspēja nav pietiekama, lai iztrūkstošo kvotu skaitu aizstātu pacienti, negaidot valsts apmaksas rindā. "Jau tā pakalpojumu izmaksas nav peļņu nesošas slimnīcai, tās pat tik tikko nosedz pakalpojuma pašizmaksu," viņš atzīmēja.

Savukārt stacionāros pakalpojumus slimnīca sniegs visiem pacientiem, kam tas būs nepieciešams. "Protams, mēs cīnīsimies un iesim par to, lai slimnīcām tiek samaksāts par visiem pacientiem, nevis, kā jau daudzus gadus, summa jāsedz pašiem no savām rezervēm," Muskovs atzīmēja. Viņš atklāja, ka, vasarā pārstrāde mazinājusies, bet rudenī un ziemā tai esot tendence pieaugt, vidēji slimnīcai ik gadu nākoties segt aptuveni 2% līdz 3% stacionāro pakalpojumu izmaksu.

Galvenais, kas patlaban būtu nepieciešams, lai būtiski uzlabotu slimnīcu situāciju, pēc Muskova teiktā, ir pakalpojumu tarifu pārskatīšana un stacionāro pakalpojumu apmaksa par visiem pacientiem. Savukārt par aizvadītajā nedēļā veselības nozarei piešķirtajiem 5,2 miljoniem latu Muskovs patlaban atteicās izteikt komentārus, jo detalizēts līdzekļu sadalījums nozarē vēl nav izlemts.

Aizvadītajā nedēļā veselības nozarei tika piešķirti papildu 5,2 miljoni latu. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš prognozēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ vairākās reģionālajās slimnīcās pacientiem jau septembrī būs jāmaksā par pakalpojumiem, kurus būtu jāapmaksā valstij. Tāpat viņš apgalvoja, ka jau no septembra vairāku slimnīcu pacientiem var nākties maksāt gan par neatliekamo palīdzību, gan konsultatīvo un ambulatoro palīdzību.

Veselības ministrija (VM) ziņojumā par papildus nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes nozarei 2013. gadā atzīst, ka ir palielinājusies nepieciešamība pēc papildu finanšu līdzekļiem izmeklējumu apmaksai ambulatorā posmā, kā arī norāda, ka ārstniecības iestādes 2013. gada 1. pusgadā dienas stacionāru pakalpojumus sniegušas lielākā apjomā, nekā tika plānots.

Tikai septiņas Latvijas slimnīcas šā gada pirmajā pusgadā pilnībā iekļāvušās līgumos noteiktajā pacientu apjomā, liecina VM apkopotie dati.

Kopumā 14 slimnīcas, kas noslēgušas līgumu ar NVD par valsts apmaksātas veselības aprūpes sniegšanu, pārsniegušas līgumos noteikto pacientu skaitu un līdz ar to arī tām atvēlētos finanšu resursus.

VM ir apzinājusi atsevišķu slimnīcu grupu, kurā nepieciešams veikt finanšu izlīdzināšanu pret iedzīvotāju skaitu, jo tā neatbilst situācijai. To tuvāko četru gadu laikā plānots veikt slimnīcās Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Madonā, Cēsīs un Dobelē. Šāda vienošanās esot panākta arī ar Latvijas Slimnīcu biedrību.

Līdz ar finanšu izlīdzināšanu šajās slimnīcās plānots 25% līdzekļu pieaugums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!