Vidzemes slimnīcas vadītāja neatbalsta citu ārstniecības iestāžu plānotos protestus

Tomēr viņa neslēpj, ka finansiālā situācija ir kritiska arī Vidzemes slimnīcā.

"Uzskatu, ka šādas protesta akcijas nav tā forma, kā var atrisināt šādus jautājumus. Domāju, ka tās ir politizētas, un pilnībā piekrītu tiem sabiedrības viedokļiem, ka [šie jautājumi] ir risināmi citādi un ka pašlaik tā ir vairāk vai mazāk priekšvēlēšanu gaisotnē radīta situācija," piektdien Latvijas Radio sacīja Liepa.

Tomēr viņa piekrita citu slimnīcu vadītāju paustajam viedoklim, ka slimnīcu nepietiekamais finansējums ir plānošanas problēma. "Pašlaik ir situācija, ka nevis tiek plānots [finansējums], izejot no tā, cik ir slimnieku, bet no tā, cik ir naudas. Būtiskākais ir aprēķināt, cik liela ir viena pacienta ārstēšanas pašizmaksa, cik lielas izmaksas ir paredzētas no valsts, lai tās būtu adekvātas, un tad saprast, par cik lielu naudu cik lielu pakalpojumu apmēru mēs varam sniegt," sprieda Vidzemes slimnīcas vadītāja.

Viņa piebilda, ka arī Vidzemes slimnīcā naudas trūkst būtiski un taupības režīms tiek pastiprināts ar katru mēnesi, un pauda bažas, ka drīzumā no tā varētu ciest ne tikai paši mediķi, bet arī pacienti.

Jau vēstīts, ka vairāku slimnīcu darbinieki Latvijā plāno protesta akcijas pret nepietiekamo finansējumu ārstniecības iestādēm otrajā pusgadā.

Piektdien protestus sāk Cēsīs, nākamajā nedēļā varētu pievienoties Kuldīga, Ogre un, iespējams, vēl citu slimnīcu personāls.

Kuldīgas slimnīca paziņojusi, ka no 1.septembra plāno pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, pamatojot to ar negodīgu naudas sadali. Kuldīgas novada pašvaldība atbalstījusi Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt Veselības norēķinu centra (VNC) piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latiem.

Savukārt VNC norāda, ka izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekamo finansējuma apmēru, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apmēru stacionārajās ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija, Zaļo un zemnieku savienība), reaģējot uz šo situāciju, paudis, ka veselības nozare iepriekšējos periodos ļoti cietusi no populisma un nepietiekamā finansējuma dēļ ir pateicīga joma, kuru priekšvēlēšanu periodā kritizēt, lai vairotu savu popularitāti un iegūtu papildu līdzekļus.