'Vienotība' neierodas uz Saeimas komisijas sēdi par Latvijas pozīciju ES budžetam
Foto: DELFI

Ceturtdien uz Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdi, kurā bija jālemj par mandātu Latvijas pozīcijai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam veidošanā, neieradās neviens no sešiem "Vienotības" deputātiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Apvienību "Vienotība" Eiropas lietu komisijā pārstāv Imants Viesturs Lieģis, kurš ir komisijas priekšsēdētājs, Solvita Āboltiņa, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Atis Lejiņš un Edvards Smiltēns.

Uz sēdi neieradās arī divi no sešiem apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputātiem - Valērijs Agešins un Nikolajs Kabanovs, kā arī apvienības "Par labu Latviju" deputāts, eksprezidents Guntis Ulmanis.

Komisijas sēdi apmeklēja visi četri tās sastāvā esošie Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kā arī abi nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK(VL-TB/LNNK) deputāti.

Kopumā laikā, kad Saeima devusies atvaļinājumā, komisijas sēdi apmeklēja desmit no 19 deputātiem un kvorumu nodrošināt tomēr izdevās.

Eiropas lietu komisija šodien apstiprināja Latvijas pozīciju, kas paredz, ka Kohēzijas politikas finansējums Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam saglabājams vismaz līdzšinējā līmenī. Šī pozīcija būs jāpauž šonedēļ neformālā Eiropas lietu ministru un valsts sekretāru sanāksmē.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka valdības pozīcija neesot pietiekama. Šiem jautājumiem jāpievērš nopietna uzmanība, jo gala rezultātā nākamajam periodam Latvija varot saņemt no ES fondiem uz pusi mazāk līdzekļu nekā iepriekšējā periodā.

Piemēram, Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums paredz uzlikt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma ierobežojumu 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta, kas ir būtiski mazāk nekā 2007.-2013.gadā Latvijai pieejamie līdzekļi 3,7% apmērā. Arī EK paredzētais tiešo maksājumu līmenis lauksaimniekiem Latvijai būtu ievērojami zemāks nekā ES vidējie rādītāji.

Deputāte skaidroja, ka EK priekšlikumi daudzējādā ziņā neatbilst Latvijas interesēm un bez skaidras valsts nostājas un aktīvas rīcības nākamā plānošanas periodā tiks iestrādāti noteikumi, kas pasliktinās valsts, tostarp arī lauksaimnieku, konkurētspēju.

ZZS pārstāvji aicināja sarunās uzstāt, ka Kohēzijas finansējuma apjoms ir jāpalielina par 20%, lauku atbalstam šajā periodā jāatvēl 1,1 miljards eiro (770 miljoni latu), bet zivsaimniecības attīstībai - 0,1 miljards eiro (70 miljoni latu).

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka šī Saeima vairs neesot leģitīma, tādēļ konkrētus skaitļus šajā dokumentā iestrādāt nevajadzētu un par to būtu jāspriež nākamajam parlamentam.

Kā ziņots, 29.jūnijā EK nāca klajā ar priekšlikumu ES 2014.-2020.gada budžetam. Tajā iekļauti vairāki būtiski ierosinājumi ES budžeta izmantošanai, kas būs par pamatu ES politiku realizācijai līdz 2020.gadam.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form