Foto: F64
Apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas deputāti ceturtdien iesnieguši grozījumus Saeimas kārtības rullī, paredzot tiesības 10 000 pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu par likumdošanas ceļā izskatāmu jautājumu, kā arī iesniedzēju vārdā uzrunāt Saeimu, pamatojot un skaidrojot iniciatīvas būtību un iemeslus.

"Vienotības" pārstāve Laila Timrota informē, ka likumprojektā ietverts priekšlikums par jauna tiešās demokrātijas instrumenta ieviešanu, ko citur pasaulē pazīst kā "dienaskārtības iniciatīvu". Tas ļautu katrai idejai, kas spēj savākt noteiktu parakstu skaitu, nonākt Saeimas darba kārtībā. Iesniedzējam būtu tiesības plenārsēdē uzrunāt Saeimu, motivējot attiecīgās iniciatīvas iemeslus. Saeima tad ar savu balsojumu lemtu ideju atdot to atbildīgajai komisijai tālākai izstrādei vai noraidīt.

Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzības drošība, paredz "Vienotības" rosinātā iniciatīva.

Likumprojekts ir tieši vērsts uz Saeimas un tautas tuvināšanu, ļaujot Latvijas iedzīvotājiem ne tikai ietekmēt Saeimas darba kārtību, bet arī palielinot sabiedrības izpratni par Saeimas darbu. Tāpat izstrādātie grozījumi veicinātu parlamentārā darba pilsonisko uzraudzību, attīstītu pilsoniskās līdzdalības spējas, kā arī ļautu deputātiem nepastarpināti uzzināt par lielām sabiedrības grupām nozīmīgiem jautājumiem, norādīts "Vienotības" iesniegtajā likumprojekta anotācijā.

"Vineotība" nor''ada, ka sabiedrības iespējas iesaistīties politisko lēmumu pieņemšanā ir viena no vissvarīgākajām demokrātiskas sabiedrības iezīmēm. "Aktīva un politiskajos procesos ieinteresēta pilsoniskā sabiedrība spēj ne tikai reaģēt uz politiķu izvirzītajām idejām, bet arī pati tās piedāvāt," norāda apvienība, atzīmējot, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vienīgā sabiedrības iespēja ierosināt kādu jautājumu izskatīšanā Saeimā ir, izmantojot tautas nobalsošanas mehānismu, taču šis process ir dārgs un neelastīgs, jo iesniegto iniciatīvu Saeima nedrīkst juridiski koriģēt. "Turklāt ne mazums labu ierosinājumu būtu pelnījuši nonākt Saeimas dienaskārtībā, taču sabiedrības vairākuma interese par tiem nav tik liela, lai rīkotu referendumu," norāda iniciatīvas autori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!