Saskaņā ar Statūtu pamatprincipiem apvienības kopsapulces kompetencē būs apvienības dibināšana, reorganizēšana, statūtu un programmas apstiprināšana. Savukārt par apvienības paplašināšanu - jaunu partiju uzņemšanu apvienībā – ar savas partijas dotu mandātu būs tiesīgi lemt apvienības līdzpriekšsēdētāji – katras apvienību veidojošās partijas priekšsēdētāji. Šādam lēmumam būs nepieciešama vienprātība.
"Vienotības" valde - līdzpriekšsēdētāji un partiju valžu deleģētie pārstāvji ne vairāk kā 15 cilvēku sastāvā - būs tiesīgi apstiprināt vēlēšanu kandidātu sarakstus Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Tāpat valdes kompetencē būs lēmuma pieņemšana par apvienības dalību valdībā. Valdes priekšsēdētājs uz viena gada pilnvaru termiņu tiks apstiprināts no līdzpriekšsēdētāju vidus, katru nākamo termiņu ievēlot pārstāvi no citas apvienību veidojošās partijas.
Tāpat Statūtos paredzēts izveidot apvienības Ētikas un Revīzijas komisijas un noteikt, ka apvienību veidojošās partijas ir tiesīgas slēgt sadarbības līgumus ar citām partijām vai nevalstiskajām organizācijām.
Ar šo vienošanos, kas definē gan lēmumu pieņemšanas principus, gan apvienības un apvienību veidojošo partiju institūciju un amatpersonu kompetences jomas, esam soli tuvāk 6.martā plānotajai partiju apvienības "Vienotība" dibināšanai, norāda partiju vadītāji.
Partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība Citai Politikai" pērn augustā vienojās par spēku konsolidēšanu - apvienības izveidošanu 10.Saeimas vēlēšanām. Partijas apņemas sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām, kopēju pārmaiņu programmu un vienotu organizāciju.
Vislielākās domstarpības raisošais premjera amata kandidāta jautājums varētu palikt neatrisināts līdz pat Saeimas vēlēšanām. Iespējams, "Vienotība" nenosauks premjera amata kandidātu līdz pat vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
