Līdz novembrim Latvijas Augļkopju asociācija plāno izstrādāt Latvijā izaudzēto augļu preču zīmi, aģentūrai teica asociācijas priekšsēdētājs Pēteris Skrastiņš. "Preču zīme būs paredzēta galvenokārt zemenēm un āboliem, kas atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām un ko izaudzēs Latvijas augļkopji," teica Skrastiņš, norādot, ka patlaban tiek strādāts pie preču zīmes dizaina un nolikuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas Augļkopju asociācija strādā ne tikai pie augļu preču zīmes izveides, bet arī izstrādā apakšnolikumu, kas nepieciešams, lai iegūtu Latvijas pārtikas preču zīmi "Kvalitatīvs Latvijas produkts", teica augļkopis, norādot, ka vienotā pārtikas preču zīme būs īpaši nepieciešama tiem uzņēmumiem, kas piegādās augļus un ogas pārstrādei.

Skrastiņš arī pauda, ka asociācija kopīgi ar Zemkopības ministriju strādā pie vienotām augļu tirdzniecības prasībām, norādot, ka ogas pēc kāda laika drīkstēs tirgot tikai standarta kastītēs, bet tirgotājiem būs stingri jāievēro fitosanitārās prasības.

Kā prognozēja Skrastiņš, šogad ābolu audzētājiem būs labi ienākumi par izaudzētājiem augļiem, jo labas ābolu ražas ir vienīgi Vidzemē, Kurzemē tās ir viduvējas, savukārt Latgalē ābolu praktiski nav.

"Ja no Polijas netiks ievesti lētie āboli, tad augļu ražotāji var cerēt uz labu peļņu, kā tas bija pagājušajā gadā, kad Polijā bija ļoti zemas ābolu ražas," teica Skrastiņš, uzsverot, ka viens no preču zīmes mērķiem būs popularizēt vietējo produkciju, kā arī pircējs varēs orientēties lielajā piedāvājumā.

Skrastiņš teica, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, subsīdiju nosacījumi augļkopjiem nav tik labi, "jo nevar īsti saprast, par ko var saņemt subsīdijas un par ko nē," pauda Skrastiņš, norādot, ka pērn lauksaimnieki, cerot uz labvēlīgiem subsīdiju nosacījumiem, palielināja augļu un ogu stādāmās platības par 600 hektāriem.

Pērn lauksaimnieki kopumā iestādīja aptuveni 300 līdz 400 hektārus zemeņu, 100 hektārus ābeļu un 100 hektārus veidoja jāņogu un upeņu krūmāju stādījumi. Skrastiņš teica, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas jāņogu un upeņu ražas, norādot, ka cenu samazinājuma dēļ šogad lauksaimniekiem nav iespējams realizēt izaudzētās ogas.

"Mēs lauksaimniekiem piedāvājām izaudzētās ogas līdz rudenim ievietot saldētavās un realizēt vēlāk, kad ogām cenas būs cēlušas. Diemžēl šo priekšlikumu izmantoja tikai daži ogu audzētāji," teica Skrastiņš, norādot, ka acīmredzot lauksaimnieki, lai iegūtu naudu, ir gatavi realizēt ogas par niecīgu samaksu.

Skrastiņš arī teica, ka pārsvarā izaudzētās ogas tiek eksportētas, izvedot tās uz Skandināvijas valstīm un Vāciju. Savukārt ābolus eksportē tajos gadījumos, kad nepieciešamas izejvielas sulas koncentrāta ražošanai, pauda Skrastiņš, norādot, ka galda āboli pārsvarā tiek realizēti vietējā tirgū.

Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gan jāņogu, gan arī upeņu cenas ir samazinājušās uz pusi. Pērn viens kilograms jāņogu maksāja no Ls 0,30 līdz Ls 0,40 par kilogramu, savukārt šogad - no Ls 0,15 līdz Ls 0,20. Upeņu cenas pērn par kilogramu ogām bija no Ls 0,60 līdz Ls 0,80, savukārt šogad tās ir no Ls 0,20 līdz Ls 0,25. Ar augļkopību Latvijā nodarbojas aptuveni 1 000 līdz 1 500 profesionāļi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form