Foto: LETA
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis pārsūdzēs prokuratūras lēmumu, ar kuru premjera Valda Dombrovska (V) rīcība, izdodot rezolūciju, ar kuru apturēta biroja reģionālā reforma, atzīta par pamatotu un likumīgu.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga portālam "Delfi" norādīja, ka Vilnītis izmantos likumā noteiktās tiesības un pārsūdzēs Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora lēmumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka prokuratūrā izvērtēts KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša iesniegums un premjera rīcība atzīta par likumīgu. Vilnītis lūdza Ģenerālprokuratūru "skaidrot un izvērtēt Ministru prezidenta rīcības, izdodot [..] rezolūciju [..], tiesiskumu un likumību". Līdz prokuratūras skaidrojuma saņemšanai Vilnītis nolēmis "uzskatīt, ka [..] KNAB priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojums par grozījumiem KNAB [..] reglamentā ir spēkā esošs".

Dombrovskis janvārī iepazinās ar Ģenerālprokuratūras starpinstitūciju komisijas ziņojumu, kurā izvērtēts KNAB struktūras jaunais modelis un biroja priekšnieka rīcība, un nolēma atcelt Vilnīša rīkojumu par biroja reformu. Taču, tā kā KNAB reformu un Vilnīša rīcību turpina pārbaudīt prokuratūra, premjers pagaidām atturas lemt "par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai".

Aprīlī Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Jutas Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Alvis Vilks pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Ar to aizsākās KNAB šefa un vietnieku konflikts, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.

Vēlāk vasarā premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.

Taču konflikts turpinājās un novembra vidū pēc sarunas ar KNAB vadību premjers uzdeva KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus.

Konflikts KNAB ir arī Ģenerālprokuratūras uzmanības lokā – biroja darbinieki lūguši izvērtēt vairākus desmitus iespējamo pārkāpumu Vilnīša darbā, savukārt KNAB šefs apstrīdējis vairākus premjera lēmumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!