Kopumā 17 Latvijas virsmežziņi nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), lūdzot Ministru kabinetu apturēt lemšanu par Jāņa Kinnas apstiprināšanu Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatā.
Kā aģentūru LETA informēja Gulbenes virsmežzinis Andis Caunītis, bez viņa vēstuli parakstījuši Dobeles, Valkas, Cēsu, Liepājas, Tukuma, Ogres, Talsu, Rēzeknes, Bauskas, Jēkabpils, Ventspils, Balvu, Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas un Krāslavas virsmežziņi.

Šādu iniciatīvu atbalstot arī Alūksnes, Rīgas un Ludzas virsmežziņi, kas neesot paspējuši parakstīt atkāto vēstuli.

Pārējo sešu Latvijas virsmežniecību virsmežziņi šajā jautājumā ieņem neitrālu pozīciju.

Caunītis bija viens no VMD ģenerāldirektora amata pretendentiem. Virsmežzinis ar sūdzību par konkursa norisi jau vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai tas izvērtē Kinnas un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) iespējamo "politisko interešu konfliktu".

Ar līdzīgu sūdzību par konkursa norisi Valsts civildienesta pārvaldē vērsusies cita Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amata pretendente Baiba Rotberga.

"Tāpēc, ka tiek izskatītas šīs abas sūdzības, arī lūdzam apturēt tālāku Kinnas kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai," sacīja Caunītis.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izvēli par labu Kinnam skaidroja ar jaunā VMD ģenerāldirektora galvenajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē - pilnvērtīgi un argumentēti veikt dienesta reformu, nodrošināt dienesta darbošanos valsts un meža interesēs, kā arī nodrošināt dienesta darbību.

"Pirmkārt, ir jāsaprot, ka VMD ģenerāldirektoram nav tik daudz jābūt tieši nozares speciālistam, cik cilvēkam, kas apveltīts ar lielu administratīvā un organizatoriskā darba kapacitāti. Tas nozīmē, ka tiešos nozares organizācijas darbus veiks VMD vadības komanda ģenerāldirektora vadībā," skaidroja Roze.

Pēc ministra domām, būtiski, ka Kinna nav bijis tieši saistīts ar VMD un tā darbiniekiem. Tas viņam ļaus objektīvāk izvērtēt nepieciešamās pārmaiņas dienestā.

ZM vērtēšanas komisija konstatējusi, ka Kinnam ir atbilstoša administratīvā un organizatoriskā darba pieredze lielu valsts struktūru vadīšanā, viņš jau darbojies gan jaunas sistēmas izstrādē un ieviešanā, gan arī vadījis zemkopības reformu projektus.

Viens no lielākajiem iespējamā VMD ģenerāldirektora plusiem ir spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, neietekmējoties no populistiskiem un bieži vien emocionāliem apsvērumiem.

Kā ziņots, pēc konkursa otrās kārtas uz vakanto amatu pretendēja divi kandidāti - Baiba Rotberga un Kinna. VMD ģenerāldirektora amatam bija pieteikušies septiņi pretendenti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!