Dzintars publiskajā paziņojumā pauž izbrīnu par to, ka, sākoties tiesas sēdei, tiesnesis Uldis Bērziņš jautāja, vai Dzintars saprot valsts valodu un vai viņam nav nepieciešams tulks. Par klusu piebildi no zāles - “lieks jautājums” - tiesnesis palūdza policistus no zāles izraidīt kādu jaunieti.
Vēlāk kāda kundze, kas bija atnākusi tautas tērpā, aizgāja aiz restēm, simbolizējot netaisnīgo attieksmi pret latviešiem. Viņu no turienes ar varu izvilka divi policisti, stāsta Dzintars.
Dzintars tiesas sēdē norādīja uz vairākām neprecizitātēm policijas uzrakstītajā pārkāpuma protokolā, piemēram, ziņojumā bija rakstīts, ka karogs dedzināts 16.jūlijā, lai gan pasākums notika 17.jūnijā. Tiesnesis šos iebildumus neņēma vērā, atzīstot vien, ka tās ir kļūdas dokumentos.
Dzintars pauž neapmierinātību ar to, ka tiesa noraidījusi viņa lūgumu pieaicināt divus lieciniekus – “deputātu Leopoldu Ozoliņu un pasākuma dalībnieku Dmitriju Mironovu, kurš varētu liecināt par to, ka PSRS karogu pacēlām tikai īsu brīdi, lai to sadedzinātu, un, ka 9.maija pasākumos vairākkārt tika izmantots PSRS karogs un cita padomju simbolika slavinošos nolūkos, bet nebija sastādīts neviens pārkāpuma protokols.
“PSRS karoga iznīcināšana teatrālā uzveduma laikā bija tikai simbolisks aicinājums rūpēties par okupācijas seku novēršanu,” skaidro Dzintars. Viņš arī plāno tiesas spriedumu pārsūdzēt.