Jau tagad vairākās pamatskolās ir mazāk nekā 8 bērni vienā klasē, tāpēc tur strādājot apvienotās klasēs. “Tā ir attīstīto valstu piemēram, Šveices, pieredze,” M. Vītols mierināja pašvaldību izpilddirektorus.
Ministrs minēja, ka nākotnē viņš labprāt redzētu vidusskolas vismaz ar divām paralēlklasēm, kur katrā būtu vismaz 20 audzēkņi. Taču tagad 40 procentos vidusskolu Latvijā ir viena klase bez paralēlklases. M. Vītols sacīja, ka nākotnē tā nedrīkstētu būt, jo viņa prioritāte esot, lai bērnam būtu piedāvātas vismaz divas alternatīvas izglītības programmas.
1. septembrī varētu tikt slēgtas skolas, kurās bērnu skaits nepārsniedz 40. Latvijā tādas vidusskolas esot, piemēram, Bērzgalē (24) un Bērzpilī (34). Turklāt, ievērojot IZM noteikto minimālo bērnu skaitu, jāslēdz būs ne tikai lauku, bet arī minoritāšu mācību iestādes. Piemēram, Krāslavā poļu skolās neesot nepieciešamā skolnieku skaita.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome vakar neatbalstīja M. Vītola piedāvāto mācību gada pagarināšanu par trīs nedēļām, jo nav izstrādāta konkrēta shēma tās realizēšanai. Turklāt, tā kā līdzšinējais mācību gada garums Latvijā ir tradicionāls ilgā vēsturiskā posmā, IZM priekšlikums prasa sabiedriskās domas izpēti un tā apspriešanu sabiedrībā. LIZDA padome uzskata, ka garāka mācību gada dēļ palielināsies saimnieciskie izdevumi, tas ietekmēs skolu sagatavošanu jaunajam mācību gadam, bērnu vecāku intereses un citus jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
