VK apsver iespēju pati veikt zaudējumu piedziņu no vainīgajiem ierēdņiem
Foto: LETA

Lai veicinātu ierēdņu atbildību, Valsts kontrole (VK) varētu pati veikt zaudējumu piedziņu no vainīgajām amatpersonām, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" diskusijā par Valsts kontroles (VK) revīziju rezultātiem un to izmeklēšanu atzina valsts kontrolieres juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Pastars minēja, ka valsts pārvaldē trūkst ierēdņu un amatpersonu personiskās atbildības. Vairākās Eiropas valstīs pašas revīzijas iestādes, pabeidzot revīziju, veic zaudējumu piedziņu pret vainīgo ierēdni. "VK par to domā, un viens no variantiem būtu, ka VK vismaz pati veiktu piedziņu pret atbildīgajām amatpersonām, ja konstatē zaudējumu par nelikumīgu rīcību," uzsvēra Pastars.

Pastara priekšniece Elita Krūmiņa norādīja, ka VK šobrīd apzinot ārvalstu pieredzi, konsultējoties ar speciālistiem un rudens pusē varētu virzīt konkrētus priekšlikumus.

Raidījuma dalībnieks ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers konceptuāli atbalsta, ka pie VK varētu veidot institūciju, kura pie noteiktiem nosacījumiem izvērtētu un piemērotu piespiedu mehānismus kaitējuma atlīdzībai. Šādam mehānismam gan būtu nepieciešams paredzēt aizstāvības un pārsūdzības elementus.

VK nereti savus secinājumus par revīzijām nodod izvērtēšanai tiesībsargājošām iestādēm, taču, kā atgādināja Kalnmeiers, problēma lielās ekonomiska un finanšu rakstura lietās ir izmeklētāju mainība. Piemēram, Dienvidu tilta lietā, kas tika aizsākta tieši pēc VK secinājumiem, nomainījušies seši vai astoņi izmeklētāji.

Tāpat jau gadiem aktualizētā problēma ir nepietiekami sagatavoti jauni speciālisti, kas var izmeklēt finanšu un ekonomiska rakstura lietas. Tieši VK revīziju materiāli satur informāciju par finanšu izlietojumu, un tāpēc izmeklētājiem nepieciešamas pamatzināšanas, piemēram, zināt, kas ir bilance, norādīja Kalnmeiers.

Pamatā VK materiālus izvērtē Valsts policija, bet pārējā daļa atrodas Finanšu policijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Pēdējā laikā kriminālvajāšanā prokuratūrā bija sešas pēc VK materiāliem sāktas lietas, divas lietas atrodas tiesā, un tuvākajā laikā plānots uzrādīt vēl citas apsūdzības.

"Ļoti bieži mēs saskaramies ar to, ka atbildīgo augstāko institūciju vadītāji nevēlas risināt šos jautājumus. Kad mēs pieprasām informāciju par nodarītā kaitējuma apmēru, mēs saņemam atbildi, ka nekāda kaitējuma nav. Līdz ar to faktiski kriminālizmeklēšanai trūkst jebkāda pamata. Tad mēs esam spiesti meklēt paši un skaidrot. Varbūt tas ir risināms jautājums - kā piespiest attiecīgo nozaru augstākā līmeņa vadītājus būt atbildīgiem un ieinteresēt viņus labprātīgi vai piespiedu kārtā tomēr pievērsties šo problēmu risinājumam," norādīja ģenerālprokurors.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa jau februārī paziņoja, ka pašvaldības nereti neizmanto iespēju revīzijas ziņojumu saskaņošanas laikā pārrunāt konstatētās problēmas ar revidentiem. Tāpat VK paziņojusi, ka liela daļa ministriju neievēro normatīvos noteikto pienākumu saistībā ar pārkāpumu novēršanu.

Source

LETA

Tags

Edgars Pastars Elita Krūmiņa Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form