Valsts kontroles revīzijā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību secināts, ka nepilnības līdzekļu uzskaitē rada krāpšanas iespējamības risku, KNAB noformējot izdevumus rīkojies saskaņā ar instrukciju, tai pat laikā KNAB izdevumu noformēšana nesniedz patiesu pārskatu par iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, teikts Valsts Kontroles (VK) atslepenotajā revīzijas daļā.
"KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, rada krāpšanas iespējamības risku," teikts atslepenotajos revīzijas secinājumos.

"KNAB izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojas saskaņā ar operatīvās darbības finansēšanas instrukciju," secināts revīzijā.

"Materiālās vērtības, kas iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem," secināja VK.

Lai nodrošinātu patiesu informācijas atklāšanu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, VK iesaka izvērtēt iespēju materiālās vērtības, kas iegādātās no operatīvajiem līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības un ko paredzēts izmantot ilgāk kā gadu, uzskaitīt un novērtēt kā ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu pārskatā atspoguļot bilances aktīvu sastāvā.

Lai nodrošinātu materiālo vērtību iegādes un realizācijas procedūru atklātumu personām, kam ir atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem, VK rosina pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nosakot materiālo vērtību rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē.

Daļu no revīzijas ietvaros sagatavotā starpziņojuma VK nolēma atspelenot, atsaucoties uz Ministru kabineta izveidotās komisijas vadītāja, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu saistībā ar nepieciešamību sagatavot komisijas ziņojumu par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam. Slepenības statusa dažiem noņemšana dažiem revīzijas secinājumu un ieteikumu punktiem ir saskaņota ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, jo starpziņojumā ir ietverta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtā kā slepena klasificētā informācija.

KNAB atstādinātais vadītājs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka valstī nav vienotās kārtības kā par atklātajiem līdzekļiem iegādāto mantu noformē slepenajā grāmatvedībā, ja šo mantu izmanto operatīvajā darbībā. No tā arī rodas problēmas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda Loskutovs. Viņš kārtējo reizi uzvēris, ka birojā nav pazudis ne viens santīms.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka premjers atstādināja Loskutovu no amata uz izmeklēšanas laiku pēc Valsts kontroles revīzijas atklātajiem pārkāpumiem operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā 2006.gadā. Detalizētākas ziņas par pārkāpumu būtību netiek sniegtas, jo operatīvo līdzekļu izlietojums ir slepena informācija. Pēc Kalvīša teiktā, šādi pārkāpumi KNAB bijuši vairāku gadu garumā.

Savukārt Loskutovs pieļauj, ka viņa atlaišana ir saistīta ar bijušā politiķa Andra Šķēles un Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm. Loskutova iepriekš norādīja, ka nav saņēmis premjera rezolūciju un tāpēc turpina katru dienu iet uz darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!