VKP pārstāvji norāda, ka idejas virzītāji nespēja sniegt atbildes uz VKP un citu sanāksmē klātesošo vides aizsardzības organizāciju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem, īpaši saistībā ar iespējamā projekta ietekmi uz vidi, kā arī tā ekonomisko pamatojumu un iespējamiem tehniskiem risinājumiem.
Diskusijas gaitā vides nevalstisko organizāciju pārstāvji norādīja uz to, ka šāda projekta ideja no vides aizsardzības un sabiedrības interešu viedokļa esot absurda, un projekta izpētē nedrīkst izmantot publisko finansējumu. Noslēdzot diskusiju par šo jautājumu, VKP locekļi balsojot pieņēma lēmumu neatbalstīt idejas īstenošanu.
VKP diskusijas gaitā norādīja, ka šāda projekta idejas realizēšana faktiski iznīcinātu Daugavas upes sateces baseinu - kanāla un lielo ūdenskrātuvju izveide traucēs dabisko ūdens cirkulāciju. Neatgriezeniski tiktu zaudētas tādas unikālas un aizsargājamas dabas teritorijas kā Daugavas loki, jo Daugava tiktu pārvērsta par kuģojamu kanālu. Kravu pārvadāšanas procesā neizbēgamie radīsies dažādas piesārņojošo vielu noplūdes Daugavā, taču apmēram puse Rīgas iedzīvotāju pašlaik dzeramo ūdeni iegūst no Daugavas. Risku radītu arī dažādu invazīvo sugu izplatība.
Plānotais kuģojamais ūdensceļš paredz savienot Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Zapadnaja Dvina, Dņepras un Volgas upēm, Kaspijas un Melno Jūru, izveidojot kuģošanas ceļu baržām. Šāda ūdensceļa izveide nozīmētu nepieciešamību Latvijā uzcelt trīs jaunas hidroelektrostacijas uz Daugavas upes. Pa ūdensceļu pārvadājamo kravu plānotais apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu Latvijas ostu kravu apgrozījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
