VL-TB/LNNK frakcija aicina Krūmani atkāpties; koalīcijas partneri piesardzīgi (17:07)
Foto: F64

Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcija nolēmusi aicināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnas Krūmanes atkāpties no amata, portālam "Delfi" apstiprināja frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis; savukārt koalīcijas partneri – "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) pagaidām gan šo iniciatīvu atbalstīt nesteidz.

VL-TB/LNNK frakcija šo lēmumu pieņēmusi vienbalsīgi, pirms tam savā tviterī paziņoja frakcijas deputāts, Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija uzskata, ka pašreizējie notikumi ar Latvijas Krājbanku ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš "Parexs Bankas krīzes tā arī nav tikusi uzlabota, informēja VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Tomels.

Cilinskis portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja Krūmane neatkāpjas pati, VL-TB/LNNK varētu rosināt viņas demisiju. Viņš gan atzina, ka šobrīd nevar pateikt, kāda ir atstādināšanas procedūra.

Nacionālās apvienības partneri valdošajā koalīcijā gan šādu aicinājumu pagaidām vērtē piesardzīgi, noskaidroja portāls "Delfi".

"Vienotība" uzskata, ka FKTK svarīgākais uzdevums šobrīd ir atrisināt situāciju Latvijas Krājbankā, nodrošinot tādu rīcību un lēmumus, kas aizstāv iedzīvotāju un valsts intereses. "Pēc tam, kad situācija stabilizēta, nepieciešams veikt nopietnu analīzi par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar Latvijas Krājbanku," portālam "Delfi" sacīja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.

Savukārt ZRP Saeimas frakcija uzskata, ka šobrīd nedrīkst pārsteigties ar sasteigtu lēmumu pieņemšanu, portālam "Delfi" sacīja partijas pārstāve Daiga Holma. Tāpēc ZRP nākampirmdien aicinās uz frakciju Krūmani, lai detalizēti iepazītos ar situāciju un tad pieņemtu atbilstošu lēmumu.

FKTK likumā teikts, ka Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju no amata pirms termiņa tikai gadījumos, ja saņemts viņa iesniegums par atkāpšanos no amata; ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, ar kuru priekšsēdētājs notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; ja priekšsēdētājs vairāk nekā pusgadu pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus vai arī ja saņemts Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.

Krūmane ir FKTK priekšsēdētāja kopš 2008.gada 28. aprīļa, un viņas pilnvaru termiņš beidzas 2014.gadā.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

FKTK uzskata, ka tā nav atbildīga par Krājbankas finanšu situāciju, jo informējusi Ģenerālprokuratūru uzreiz pēc līdzekļu iztrūkuma konstatēšanas. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka FKTK pārmest neko nevar, un norādīja, ka kriminālprocess par nolaidību sākt neesot pamata.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form