VL-TB/LNNK un SC deputāti lūdz sasaukt Saeimas sēdi neuzticības izteikšanai Štokenbergam

Demisijas pieprasījumu deputāti pamato ar Štokenbergam daļēji piederošā uzņēmuma iespējamos iesaistīšanos shēmā, lai izvairītos no nodokļiem.

Prezidentam šis deputātu lūgums nav saistošs - prezidentam nav pienākums obligāti sasaukt Saeimas sēdi pieprasījuma skatīšanai.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne portālam "Delfi sacīja, ka prezidents vērtēs deputātu lūgumu, skatoties gan tā juridisko pusi, gan argumentāciju un citus faktorus.

Prezidenta lēmums šajā jautājumā būs zināms nākampirmdien līdz plkst.14, kad prezidentam Saeimā jāiesniedz parlamenta nākamās nedēļas darba kārtība, piebilda Krapāne.

Lūgumā deputāti norāda - "Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuras mērķis ir bijis apiet nodokļu samaksu. Kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā".

Deputāti norāda: "Štokenbergs apgalvojis, ka par viņa uzņēmumiem ir samaksāti visi nodokļi, tomēr atklājies, ka ministram daļēji piederošais uzņēmums nav nomaksājis nodokļus vairāk kā 395 tūkstošu latu apmērā", teikts deputātu paziņojumā.

"Šajā brīdī tieslietu ministrs atrodas interešu konfliktā. Viņš ir politiskais vadītājs ministrijai, kuras pārraudzībā atrodas maksātnespējas procesu uzraudzība, kamēr pašam piederošais uzņēmums atrodas maksātnespējas procesā. Savukārt, šo, iespējams, krimināli sodāmo darbību izvērtēšana ir policijas kompetencē, bet pašlaik Štokenbergs pilda arī iekšlietu ministra pienākumus," teikts deputātu paziņojumā.

Štokenbergs, demisjas prasības pieteicēji uzskata, ka tas ir pamats Saeimai izvērtēt Aigaram Štokenbergam doto uzticību tieslietu ministra amatam.

Aicinājumu parakstījuši deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), kā arī Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs (apvienība "Saskaņas centrs").

Apvienība "Vienotība" uzskata, ka Nacionālās apvienības bloķēšanās ar "Saskaņas centru", lai prasītu Štokenberga demisiju, vieš aizdomas par atriebību par veiksmīgu ministra darbu, kā arī vēlmi radīt politisku nestabilitāti.

"Divu tik radikāli pretēju politisko spēku apvienošanās šādam lēmumam liek jautāt, kas šos politiķus vieno un mudina meklēt kopīgu valodu. Politiskajā retorikā mūžīgo ienaidnieku – "Saskaņas centra" un "Visu Latvijai" deputātu kopīgā vēlme atbrīvoties no iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Štokenberga ir, mazākais, aizdomīga. Nevilšus rodas jautājums, vai tā nav atriebība par paveikto kontrabandas apkarošanas jomā," teikts "Vienotības" paziņojumā.

Jau ziņots, ka Bērziņš, kurš noteiks pašreizējās 10.Saeimas darba kārtību līdz jaunā parlamenta ievēlēšanai un sanākšanai, sola ierobežot priekšvēlēšanu populismu deputātu darbā. Prezidents solīja, ka centīsies ierobežot priekšvēlēšanu populismu, neiekļaujot 10. Saeimas darba kārtībā jautājumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aktivitātēm.

Pēc sestdien notikušā referendumā, kurā piedalījās aptuveni 44% balsstiesīgo iedzīvotāju un 94% no tiem atbalstīja Saeimas atlaišanu, parlamenta darba kārtību līdz nākamo 100 tautas kalpu sanākšanai nosaka prezidents.