Ziņojumā par e-veselības informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu, ko otrdien skatīs valdība, VM norāda, ka būtiskākās e–veselības programmas darbības izmaksas veido programmatūras uzturēšana. Savukārt zīmīgākie ieguvumi, kas izteikti naudas izteiksmē, ir sociālekonomiskie ieguvumi no biežākas e–pakalpojumu izmantošanas.
"E–veselības risinājumi būtiski uzlabo un daudzos gadījumos kardināli izmaina veselības aprūpes nozarē pielietotās metodes un tradicionālo pieeju – pirmkārt informācijas apstrādes jomā," pamato ministrija.
Kā būtiskākos ieguvumus no e-veselības programmas ieviešanas VM izceļ veselības aprūpes efektivitāti, produktīvāku ārstu darbu, ietaupot laiku informācijas iegūšanai un dokumentu noformēšanai. Tāpat, pateicoties šādai sistēmai, ir iespējama citu ārstu attāla iesaistīšana ārstniecības lēmumu pieņemšanā, konsultatīvo lēmumu pieņemšanas metožu ieviešana, nodrošinot zināšanu apmaiņu starp profesionāļiem.
Ministrija norāda, ka e-veselības programma arī palīdzēs nodrošināt nepieciešamo ārstniecības kompetenci attālinātos reģionos, izmantojot attālinātās diagnostikas metodes un konsultatīvo atbalsta tīklu ārstniecības lēmumu pieņemšanā.
Ieviešot pirmās kārtas e-veselības projektus, VM secinājusi, ka otrajā kārtā nepieciešams īstenot vienotu nozares infrastruktūras risinājumu.
"Viena no centralizētā e–veselības sistēmu un pakalpojumu kompleksā risinājuma būtiskākajām komponentēm, neskaitot centrālās e–veselības informācijas sistēmas, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras izveide – aparatūra, standarta programmatūra, virtualizācijas vide, datu pārraides risinājumi, datu centri un IT pārvaldības personāls," skaidro VM.
Latvijā valsts mērogā par e–veselības ieviešanu atbildīgā iestāde ir Nacionālais veselības dienests, kura atbildībā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu realizācija e–veselības jomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
