Tādējādi šogad vairāk cilvēku varētu nonākt slimnīcā, norāda ministrija. Līdz ar to vairāk nekā plānots valsts budžetā pieaugs kopējās izmaksas par stacionārajiem pakalpojumiem.
Ziņojumā uzsvērts, ka 2009. gada martā palielinājās daudzas pacientu iemaksas, padarot veselības aprūpes pakalpojumus grūtāk pieejamus. Piemēram, par apmeklējumu pie ģimenes ārsta jāmaksā divas reizes vairāk - 50 santīmu vietā tagad ir jāšķiras no lata. Tāpat par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes apmeklējumu divu latu vietā ir jāmaksā pieci lati.
Par ambulatori un dienas stacionārā veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem pacientu cenas ir pieaugušas vidēji 2,6 reizes, salīdzinot ar 2008. gadu, par ārstēšanos slimnīcās 12 latu apmērā līdzšinējo triju līdz piecu latu apmērā. Paaugstināti arī pacienta iemaksu "griesti" par vienu nokļūšanas reizi slimnīcā no 80 līdz 250 latiem, pacientu iemaksu kopsummas "griesti" par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 150 līdz 400 latiem.
Tiesa, ir sarukusi pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā, un tagad tā ir 9,50 lati.
Ministrija ziņojumā rosina turpmāk slimnīcas slēgt vai reformēt pakāpeniski. "Pirms vēl lielākas ārstniecības iestāžu konsolidācijas jāvērtē, vai slimnīcu nodrošinājums ar cilvēkresursiem, tehnoloģijām ir pietiekams pacientu plūsmas pārņemšanai no citām slimnīcām, lai nepieļautu "tā sauktā pudeles kakla efekta" izveidošanos, kad slimnīca nevar efektīvi aprūpēt lielu pacientu skaitu (trūkst darbinieku, pieaug gaidīšanas laiks uz izmeklējumiem) un tā rezultātā rodas negatīvas sekas, piemēram, pieaug ārstēšanas laiks," sacīts ziņojumā.
Tajā arī skaidrots, ka šogad neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās 22 slimnīcas, 12 - specializētos stacionārus, septiņās - aprūpes pakalpojumus. Ir domāts arī izveidot jaunus dienas stacionārus un mājas aprūpi. "Stacionāro ārstniecības iestāžu konsolidāciju un skaita samazināšanu ir negatīvas sekas, piemēram, ārstēšanas laiks," vēl vienu pēdējā laika negatīvu iezīmi atzīmē ministrija.
Veselības aprūpe ir viena no jomām, kuru vissmagāk ir skārušas strukturālās reformas. Viena no to būtiskākajām iezīmēm ir lielāka uzsvara likšana uz ambulatorajiem pakalpojumiem, tādējādi mazinot cilvēku ārstēšanu slimnīcās. Tomēr, no ministrijas ziņotā izriet, ka ir vērojamas pretējas tendences. Citas pazīmes ir slimnīcu slēgšana jeb to pārveide par aprūpes centriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
