VM pagaidām neredz pamatojumu papildu Covid-19 potei visiem iedzīvotājiem
Foto: F64

Veselības ministrija (VM) pašlaik neredz pamatojumu papildu Covid-19 potei visām iedzīvotāju grupām, jo vēl nav saņemtas tādas rekomendācijas no zinātniekiem, liecina VM sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru jaunnedēļ plānots izskatīt valdībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Minētajā ziņojumā teikts, ka, pieaugot SARS-CoV-2 vīrusa "Delta" varianta izplatībai pasaulē, Covid-19 gadījumu skaits palielinās pat valstīs, kur ļoti aktīvi norit vakcinācija. Tādēļ aktīvāk tiek apzināta nepieciešamība paredzēt vēl papildu vakcīnas pret Covid-19 devas papildus standarta vakcinācijas shēmai.

Tomēr joprojām tiek uzsvērts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai primāri ir jāveicina nevakcinētās sabiedrības daļas vakcinācija, jo tas ir galvenais priekšnosacījums, lai novērstu smagus slimības gadījumus un glābtu vairāk dzīvību.

VM akcentē, ka šobrīd lielākā daļa pieejamo pētījumu secinājumi par vakcīnas pret Covid-19 papildu devas nepieciešamību ir provizoriski un grūti interpretējami, jo ir neprecizitātes veidos, kā dati paziņoti un atlasīti.

Ministrijas ieskatā, lēmumiem par atbalstu balstvakcinācijai ir jābūt pamatotiem ar drošiem un ticamiem datiem, augsta pierādījumu līmeņa zinātnē, kā arī uz rūpīgu analīzi un adekvāti zinātniski skatītiem klīniskajiem vai epidemioloģiskajiem datiem. Tāpat nepieciešams izvērtēt ieguvuma un riska attiecību gan katram indivīdam, gan sabiedrībai.

Šobrīd pētījumos ir skaidri pierādīts, un to arī rekomendē gan vadošās starptautiskās veselības organizācijas, tai skaitā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), gan vairākums Eiropas valstu, ka pret Covid-19 papilddevas saņemšana varētu būt nepieciešama un piemērota personām, kurām primārā vakcinācija nav izraisījusi atbilstošu aizsardzību, proti imūnkompromitētas personas.

Pārējās sabiedrības vakcinēšana varētu būt nepieciešama, ja samazinās imūnā atbilde uz primāro vakcināciju vai attīstās jauni vīrusa mutācijas varianti, pret kuriem oriģinālā vakcīna nespēj adekvāti darboties, skaidro VM. Ieviešot papildu devas pret Covid-19 vakcinācijai, sabiedrībai kopumā ir jāapzinās riski saistībā ar vakcīnu izraisītām blakusparādībām, tādēļ tiek rekomendēts, ka vispārīga vakcīnu papilddevu ieviešana jāveic, ja ir pietiekami un pārliecinoši zinātniskie pierādījumi tādai nepieciešamībai.

Savukārt randomizētu pētījumu secinājumi paskaidro, ka vakcīnu efektivitāte ir augstāka novērst smagu slimības gaitu un nāves gadījumus, nevis vispārīgi pasargāt no jebkādas infekcijas, atzīmē VM, vienlaikus piebilstot, ka joprojām vakcīnām efektivitāte saglabājas pret galveno vīrusu variantiem, tai skaitā pret "Delta" varianta izraisītajiem simptomātiskajiem Covid-19 gadījumiem, smagu slimības gaitu un nāves gadījumiem.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, uz doto brīdi esošie pētījumi neuzrāda vajadzību veikt papilddevu nozīmēšanu vispārīgai populācijai, jo efektivitāte pret smagu slimības gaitas norisi joprojām ir augsta. Tāpat gan ECDC, gan Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), gan Pasaules Veselības organizācija ir paziņojušas, ka šobrīd nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu, ka pēc pabeigtas standarta vakcinācijas mazinātos vakcīnu efektivitāte un būtu nepieciešamība pēc papildu balstvakcinācijas.

Kā norādījusi ECDC, esot jāņem vērā, ka drošības dati par Covid-19 papildu devu izmantošanu pašlaik ir ierobežoti, ir jāapzinās, ka papildu devu izmantošana vakcinācijai pret Covid-19 var radīt vairāk papildu blakusefektu.

"Jāņem vērā, ka nepamatota papildu vakcīnas devas izmantošana, kas radīs būtiskas nevēlamas reakcijas pēc papildu devas saņemšanas, pastiprinās sabiedrības bažas par vakcīnu drošību," atzīmē VM, paskaidrojot, ka tāpēc plašai papildu devu ieviešanai vakcinācijai pret Covid-19 ir jābūt pamatotai un pārdomātai.

Arī Eiropas Komisija (EK) esot nākusi klajā ar paziņojumu, ka, ieviešot papildu devu pēc pabeigtas standarta vakcinācijas, kas neatbilst EZA rekomendācijām, valstīm var būt juridiska rakstura problēmas gadījumos, ja pēc papildu vakcīnas devas ievades tiks radīti neparedzēti riski veselībai.

No ziņojumā minētā izriet, ka tas nozīmē, ka, rekomendējot plašai sabiedrībai papildu vakcināciju, kas nav pierādījumos pamatota un kuras drošība nav pietiekami izpētīta, valsts uzņemas atbildību par neparedzamiem riskiem cilvēku veselībai.

VM arī aplūkoja citu valstu pieredzi, kas liecina, ka lielākā daļa valstu, vadoties no zinātniskajiem pierādījumiem un nacionālo sabiedrības veselības vakcinācijas ekspertu rekomendācijām, papildu vakcinācijas devu paredz cilvēkiem ar smagu imūnās sistēmas nomākumu. Par papildu vakcinācijas devas paredzēšanu pārējiem sabiedrības locekļiem vēl situācija tiekot vērtēta un tā nav ieviesta.

Šobrīd visai sabiedrībai vakcināciju ar papildu devu piedāvā tikai Ungārija, savukārt Austrija to plāno no oktobra sākuma, informē VM. Vienlaikus daļa valstu plāno paredzēt papildu vakcīnas devas senioriem vai cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, cilvēkiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās vai arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Tomēr šo riska grupu vakcinācija varētu tikt sākta no oktobra, piemēram, Francijā un Vācijā.

Tāpat VM atklāj, ka Vācijā tiek vērtēta iespēja paredzēt papildu Covid-19 vakcīnas devu cilvēkiem, kuri saņēmuši vīrusu vektoru tehnoloģijas vakcīnas, tomēr ministrijā norāda, ka šādai pieejai neesot nekāda pamatojuma.

Kopumā papildu Covid-19 vakcīnas deva ir ieviesta astoņās Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Vadoties uz zinātniskajos pierādījumos balstītu informāciju, kā arī ECDC un EZA rekomendācijām, Imunizācijas valsts padome 30. augustā rekomendēja papildu devu vakcinācijai pret Covid-19 personām ar smagu imūndeficītu, un VM šis rekomendācijas ir atbalstījusi.

Tāpat VM informē, ka līdz 24. septembrim EZA būs apkopojusi jaunākos pētījumu datus un nāks klajā ar atzinumu par vakcīnu efektivitāti un papildu vakcīnas devas drošību. Tāpat arī līdz šim laikam varētu būt pieejama informācija no ASV Federālās pārtikas un zāļu pārvaldes par pret Covid-19 papildu devas izmantošanas pētījumu rezultātiem.

Attiecīgi Latvijas Imunizācijas valsts padome 24. septembrī plāno nākt klajā ar rekomendācijām par vakcīnas pret Covid-19 papildu devas izmantošanu citām Covid-19 riskam pakļautām cilvēku grupām.

Lai nodrošinātu vakcināciju ar papildu devu, vakcinācijā plānots turpināt iesaistīt gan ģimenes ārstus, gan ārstniecības iestādes, gan vakcinācijas punktus tirdzniecības centros un pašvaldību telpās. Ja vakcinācijas procesa gaitā radīsies straujš vakcinācijas pakalpojuma pieprasījums, kuru nevarēs nodrošināt ārstniecības iestādes un ģimenes ārstu prakses, var būt nepieciešams izveidot pagaidu punktus, kuru izmantošanas laiks svārstās no vienas dienas līdz vairākām nedēļām, paredz VM informatīvais ziņojums.

Papildus plānots turpināt nodrošināt izbraukuma vakcināciju vietās, kur vakcinācijas kabinetu kapacitāte nav pietiekama.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form