VM slimnīcu vadītājus meklēs ar personāla firmas palīdzību

Ministrija meklē starptautisku personāla atlases kompāniju ar vismaz trīs gadu pieredzi Latvijā, kā arī pieredzi lielu un vidēju valsts uzņēmumu vai valsts iestāžu vadošā personāla atlasē. Iepirkumā uzvarējušai kompānijai konkursa kārtībā vispirms būs jāizraugās rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītājs, bet pēc tam arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes valdes priekšsēdētāji. "Vaivaros" un Bērnu slimnīcā strādā pienākumu izpildītāji, bet Stradiņa slimnīcas vadītājs Arnolds Atis Veinbergs gatavojas doties pensijā.

VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš laikrakstam skaidroja, ka jaunā kārtība valdes priekšsēdētāja un arī valdes locekļu izraudzīšanā novērsīšot dīvainos gājienus, kad pēkšņi uz ministrijas amatpersonu galda ar partiju virsotnēm piederīgu personu atbalstu parādās CV un partija savu cilvēku ievirza valdē, kā tas bija, piemēram, ar tautpartijieti Aivaru Lisenko Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja Alīda Vāne laikrakstam uzsvēra, ka šāda iepirkuma rīkošana liek domāt, ka ministrijai nav kandidatūru, ko izvirzīt. "VM ir valsts pārvaldes iestāde, tāpēc tai būtu jārīkojas tāpat kā citām – jāizsludina konkurss. Ministrija taču nav pārstrādājusies, tā varētu izveidot kandidātu datu bāzi, ko pēc tam varētu lietderīgi izmantot. Ja strādātu paši ministrijas speciālisti, ietaupītos līdzekļi un personālfirmai nevajadzētu maksāt apjomīgas naudas summas no nodokļu maksātāju naudas," atzina Vāne.

Uz jautājumu, cik lielu naudas summu budžeta cirpšanas laikā ministrija grasās atvēlēt personāla atlases firmai, Muciņš atturējās atbildēt, jo vispirms jāredzot firmu piedāvājumi.

Bet bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) atgādināja, ka valsts sekretāram, kas ir valsts slimnīcu kapitāldaļu turētājs, ir jāapstiprina gan valdes priekšsēdētājs, gan arī valdes pārstāvji, tāpēc nav saprotams, kā valsts sekretārs varēs atbildēt par personālatlases firmas izvirzītām amatpersonām.

Lielajās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp arī Stradiņos, ir trīs ļoti labi atalgoti valdes locekļi, ziņo "Latvijas Avīze". Valdes uzdevums ir lemt par slimnīcas ārstniecības darba organizāciju, finanšu plānošanu un izlietojumu, tāpēc svarīgi, lai starp valdes locekļiem būtu pārstāvis gan no ārstniecības, gan finanšu jomas. Ministrija Stradiņu valdē ir apstiprinājusi Neiroķirurģijas klīnikas virsārstu Raimondu Brici un finanšu direktoru Modri Dzenīti, kurš ir ekonomists. Laikraksts norāda, ka nav saprotams, kā iespējams savienot tik atbildīgus amatus kā virsārsts un finanšu direktors ar valdes locekļa jeb slimnīcas pārvaldītāju pienākumiem un vai šīs personas saņem dubultu algu. Likumā ir noteikts, ka valdes loceklis drīkst saņemt tikai vienu algu, tātad, ja viņš strādā par ārstu vai veic citus pienākumus – atlīdzība nepienākas.

Dzenītis pastāstīja, ka valde sanāk kopā reizi nedēļā, kad spriežot par stratēģiski svarīgiem jautājumiem, bet pārējā laikā valdes pārstāvji pilda savus tiešos pienākumus – kolēģis Bricis operē, arī Veinbergs nav pametis ārsta darbu, bet Dzenītis atbild par finansēm. Kā ārsti viņi atlīdzību nesaņem.

Tomēr VM nav apmierināta ar saimniekošanu Stradiņos. Valsts sekretārs Muciņš neslēpa, ka, salīdzinot Rīgas Austrumu slimnīcu un Stradiņus, nenoliedzami pēdējā esot daudz vairāk problēmu, tāpēc nākamais uzņēmuma vadītājs tikšot izraudzīts īpaši rūpīgi.

Kopš tika atklāta naudas izsaimniekošana Bērnu slimnīcā un no valdes priekšsēdētāja amata bija jāatkāpjas Dzintaram Mozgim, slimnīcas galvenā struktūrvienība darbojas nepilnā sastāvā – divu valdes locekļu vietā strādā viens, bet valdi vada pienākumu izpildītājs, nevis pilntiesīgs priekšsēdētājs Andis Lācis, atgādina laikraksts. Slimnīcā ir viens valdes loceklis Egils Lavendelis, kuru ar ministrijas svētību iecēla amatā, kad ministrija likvidēja Medicīnas statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru, kuru Lavendelis vadīja daudzus gadus. Muciņš gan uzsvēra, ka valdes pārstāvis pēc profesijas ir bērnu ķirurgs. Kaut gan Lavendelis jau sen ir administrators, nevis ārsts, tomēr bērnu ārstniecības jautājumus pārzinot. Otru valdes locekli meklēšot ar personāla atlases firmas palīdzību.

Finansiāli valžu priekšsēdētāju darbs tiek novērtēts augstu, sākot no 998 latiem līdz pat 2268 latiem, ziņo "Latvijas Avīze". Valžu pārstāvji saņem 90% no priekšsēdētāja algas. To regulē likums – alga ir atkarīga no slimnīcas lieluma, pacientu daudzuma un citiem rādītājiem. Lai cik tas dīvaini izklausītos, tā nav atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem, jo, izrādās, ministrija tos nekad nav izvirzījusi. Rīgas Austrumu slimnīcas direktors Viesturs Boka laikrakstam norāda: "Tiesa, Latvijas slimnīcām rezultāti netiek prasīti. Būtu saprotami, ja ministrija katrai slimnīcai izvirzītu konkrētus mērķus – kādiem vajadzētu būt finanšu rādītājiem, ārstniecības kvalitātei, cik liela mirstība pieļaujama utt. – un reizi gadā tos izanalizētu. Tad ministrija arī varētu secināt, kā kapitālsabiedrība strādā, cik profesionāla ir tās valde."

Valsts sekretārs Muciņš laikrakstam pastāstīja, ka no nākamā gada ministrija gan valsts, gan pašvaldību slimnīcu valdēm izvirzīšot daudz stingrākas prasības, noteikšot mērķus un vērtēšot, vai valde spēj tos sasniegt. Ja ne, tad izraudzīšot spējīgāku valdi. Visticamāk, ka tieši augstākas prasības pret valdēm bija noteicošais iemesls, kāpēc Stradiņa slimnīcas vadītājs nolēma darbu neturpināt. Muciņš uzsvēra, ka ministrija lielu uzmanību pievērsīs tam, lai uzņēmums strādātu kaut ar nelielu peļņu, nevis mūžīgiem mīnusiem, lai līdzekļus tērētu maksimāli caurspīdīgi un racionāli, lai slimnīcās tiktu samazināts vidējais ārstēšanas ilgums un pilnveidota ambulatorā aprūpe utt. "Ja valdes ar šiem uzdevumiem netiks galā, kas būs redzams, vērtējot slimnīcu gada pārskatus, man kā kapitāla daļu turētājam ir tiesības tās atcelt," norāda Muciņš. Viņš atzina, ka līdz šim iestādes ir vērtētas nevis pēc rezultātiem, bet procesa – cik pareizi vai nepareizi tās risina vienu vai otru jautājumu. "Vērtējums aprobežojās ar "patīk" vai "nepatīk". Ir slimnīcas, kas strādā klusi un mierīgi un sasniedz labus finanšu rādītājus. Bet ir tādas, kur saimniekošana nav tā labākā. Ja salīdzina Stradiņus un Austrumu slimnīcu, tad jāteic, ka Austrumu slimnīcai finanšu rādītāji ir krietni labāki nekā Stradiņiem. Tāpat arī, ja salīdzina Jelgavas reģionālo slimnīcu ar Vidzemes slimnīcu, pirmā ir priekšā," laikrakstam stāsta valsts sekretārs.

Ja valdība pieņems Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", tad slimnīcu valdēm ar kapitāla daļu turētāju cita starpā būs jāsaskaņo arī uzņēmumā strādājošo algas. Grozījumi jau pieņemti valdības komitejā, un nekas neliecina, ka Ministru kabinets tiem liktu šķēršļus. VM gan iebilst pret šādām pārmaiņām. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš un valsts sekretārs Muciņš atzina, ka valdes saņem lielas algas un tām ir pilnībā jāatbild par naudas tēriņiem iestādē, arī par algām. Ministrija nespēs noteikt precīzi atalgojumus iestādē, kur ir tūkstošiem strādājošo. Tās uzdevums ir pateikt, cik procenti no iestādes budžeta ir jāatvēl atalgojumiem. Boka: "Tad kāpēc vajadzīgas valdes – pietiktu, ka ministrija apstiprina štatu sarakstus un algas, kā tas jau reiz bija un patlaban tiek praktizēts, piemēram, izglītības iestādēs. Bet tad jau slimnīcas vairs nebūs uzņēmumi, bet gan aģentūras, kas pilnībā līdzekļus saņem no valsts budžeta."

Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes loceklis Aivars Vētra secināja, ja valdība pieņems šādus likuma grozījumus, tad valdes vairs nebūs vajadzīgas, jo atalgojumus iestādē regulēs ministrija. Viņaprāt, tas, vai slimnīca strādā ar peļņu vai zaudējumiem, jau ir noteikts ministrijas, nevis iestādes līmenī, jo ministrija piešķir tā sauktās kvotas, cik slimnieki un par kādām naudas summām uzņēmumam ir jāārstē.

Valsts sekretārs Muciņš arī uzskata, ka jābūt maksimālam caurspīdīgumam nodokļu maksātāju naudas pārvaldē – jāpublisko visas valsts un pašvaldību slimnīcās strādājošo algas.