Lai gan zāļu ražotājam jāiesniedz Zāļu valsts aģentūrā arī pamatojums cenas izmaiņām, pamatojumam ir informatīvs raksturs, jo zāļu ražotāja realizācijas cenas ierobežojumus, kā arī aizliegumu cenu paaugstināt, normatīvie akti neparedz. Informāciju par konkrēta produkta cenas veidošanos un no tā pārdošanas gūto peļņu farmācijas industrija neizpauž.
No Eiropas valstīm tikai Lielbritānijā sarunu rezultātā ar farmācijas kompānijām nosaka uzņēmumam peļņas griestus attiecībā uz zālēm, kuras tie piegādā Nacionālajam veselības dienestam. Latvijā šāda metode nav piemērojama, ņemot vērā, ka Latvijā ir maz vietējo ražotāju, bet ārvalstu kompāniju pārstāvniecības pašas nav peļņas guvējas, atzīts VM ziņojumā.
Latvijā zālēm ar zemāku iepirkuma cenu tiek piemēroti viszemākie uzcenojumi Baltijā, bet dārgākajiem medikamentiem piemērojamie uzcenojumi atrodas starp Igaunijas un Lietuvas rādītājiem, līdz ar to VM secina, ka Latvijā veidojamā cenu politika ir vairāk orientēta uz līdzekļu ietaupījumu.
Latvijā aptiekas ienākumu daļa no zālēm vislielākā lētākajām zālēm - Latvijā aptiekās visvairāk nopelna tirgojot lētākās zāles. Cenu grupā līdz vienam latam, aptieku ienākumu daļa sasniedz 20 %.
Zāļu cenu valsts aģentūras pasākumu rezultāta no šī gada 1.janvāra ļaus ietaupīt uz kompensējamajām zālēm gandrīz divus miljonus latu, savukārt, pasākumi, kas stājās spēkā 1.aprīlī ļaus ietaupīt 2009.gadā 0,6 miljonus latu.
Pasākumu vidū ir cenu samazinājums, pamatojoties uz citu valstu cenu salīdzinājumu, jaunu genērisko medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā un citus pasākumus.