VNĪ energoefektivitātes pasākumi ļāvuši samazināt izmaksas par 170 000 eiro gadā
Foto: Publicitātes foto

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veiktie energoefektivitātes pasākumi nomnieku ēkās un uzņēmuma birojā ļāvuši samazināt elektroenerģijas izmaksas par vairāk nekā 170 000 eiro gadā, norādīja valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Energoefektivitātes pilnveidošanā VNĪ, piemēram, veic energomonitoringu un piedāvā risinājumus, lai samazinātu tēriņus par brīvajām platībām, nelietderīgi izmantotu elektropieslēguma jaudu, kā arī ievieš ēku attālinātās vadības sistēmas.

"Domājot par savas darbības ilgtspējību un ietekmi uz vidi, veicam teritoriju apzaļumošanu, labiekārtošanu un ieviešam energoefektivitātes risinājumus VNĪ pārvaldītājos objektos. Tas ir mūsu ieguldījums zaļākā pilsētvidē," skaidro Griškevičs.

Ieguvumu sniedz arī tādi energoefektivitātes pasākumi kā logu nomaiņa, bēniņu, jumta un fasādes elementu siltināšana, apkures un ventilācijas sistēmu uzlabojumi. "Piemēram, uzstādot laika slēdžus 22 "Venden" ūdens apstrādes iekārtām, VNĪ birojā par 60% samazināts enerģijas patēriņš ūdens temperatūras uzturēšanai. Iekārtās ieguldītie līdzekļi atmaksājās divu mēnešu laikā," skaidro uzņēmums.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ pērn piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem.

Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiek uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un citās ēkās.

Tāpat uzņēmums savos pārvaldītajos objektos pēdējo divu gadu laikā iestādījusi ap 850 dažādu koku stādu, tostarp ceriņus, jasmīnus, rododendrus un citu šķirņu krūmājus. Piemēram, topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7 pagalmā iestādīti dižskābārži, pērn izveidota liepu aleja Čiekurkalnā un iestādīti ceriņi Jāņa Akuratera muzejā.

VNĪ uzsver, ka tas ir viens no ilgtspējīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem uzņēmumiem Latvijā – pērn augsti novērtēts Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta "Ilgtspējas indeksa" vērtējumā, proti, no 2018. gadā konkursā iegūtās bronzas VNĪ pārlēcis pa diviem pakāpieniem uz zelta godalgu, kā arī saņēmis speciālbalvu par straujāko izaugsmi.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus aptuveni 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljonu. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā.

Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts nekustamie īpašumi Finanšu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form