Uz jautājumu par pamatojumu VUGD priekšnieks atbildēja: "Katram savs laiks. Es uzskatu, ka acīmredzot šodien [piektdien] ir pienākusi tā diena, kad viss ir noticis tā, kā ir, un tāpēc es pieņēmu tādu lēmumu iesniegt."
Lūgts precizēt, vai izteikumi ir iemesls, kas pasteidzinājis viņa lēmumu doties pensijā, Pencis atbildēja: "Droši vien, ka pasteidzināja, taču man ir pensijas vecums un es esmu vecākais no visiem ģenerāļiem."
Viens no iemesliem ir arī tas, ka šajā amatā esot stress un agri vai vēlu pienākot robeža, "kad apnīk visa tā padarīšana un vienkārši nervi netur vairs".
Tomēr pēc ministres lūguma Pencis vēl līdz 1. aprīlim turpinās darbu, lai vadītu plūdu koordinācijas pasākumus. Arī nākamā VUGD priekšnieka izvēle palikšot Penča ziņā.
Pencis esot atzinis, ka lēmumu doties pensijā pieņēmis pats.
Arī Mūrniece gan noliedza, ka būtu Penci piespiedusi iesniegt atlūgumu. "Penča kungs jau teica, ka nav runa tikai par šo gadījumu [izteikumiem Talsu traģēdijas lietā]. Acīmredzot dzīvē pienāk laiks, tieši tāpat kā policijas ģenerālim pienāca laiks, un viņš devās pensijā," paskaidroja ministre un piebilda, ka šajā situācijā viņai liekas, ka tas visiem ir labākais risinājums.
Ministre atzinusi, ka atzinīgi vērtē Penča kā profesionāļa veikumu, tomēr viņa plašsaziņas līdzekļos paustie izteikumi Talsu traģēdijas sprieduma lietā neesot bijuši ģenerāļa cienīgi, norāda ministrija.
Mūrniece norādīja, ka tiesas spriedums tiks pildīts un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu tas neietekmēs - neviens ugunsdzēsēju depo tāpēc netiks slēgts.
"Mums jau iepriekš bija sarunas, ka neizbēgami izdienas pensionēšanās laiks pienāks arī Penča kungam. Tā ka es negribētu teikt, ka viņa iesniegums ir saistīts tikai un vienīgi ar komentāriem par Talsiem. Protams, es jau norādīju, ka ģenerālim emocijas ir otrajā vietā, vispirms ir atbildība."
Uz jautājumu, vai vēlreiz izteiktu tādas pašas frāzes kā pēc sprieduma Talsu traģēdijas lietā, Pencis atbildēja: "Es varu paklusēt? Vai man komentēt. Grūti man komentēt. Protams, es biju emocionāls. Tas, kas ir pateikts, tas ir pateikts. Zvirbulis ir izlidojis, tad viņš aizlidojis. Es domāju, ka vairs man diemžēl nav ko piebilst, un es domāju, ka nebūtu vieta arī taisnoties par kaut ko. Tā, kā ir, tā ir."
Attiecībā par jauno VUGD šefu ministre norādīja, ka lūgusi Pencim izvirzīt, viņaprāt, spējīgākos kandidātus, un ministre domā, ka līdz 1.aprīlim būs izdevies vienoties par cilvēku, kurš ieņems Penča vietu.
Pencis par saviem nākotnes plāniem pagaidām nav izlēmis. VUGD priekšnieks pusotru gadu neesot bijis atvaļinājumā, atpūtīšoties un tad jau redzēšot, kas būs tālāk.
Pencis dzimis 1957.gada nogalē Valkā, 1979.gadā pabeidzis Ļeņingradas ugunsdzēsības tehnisko skolu, bet 1989.gadā - PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstāko skolu.
Pencis dien ugunsdzēsības dienestā jau vairāk kā 30 gadus - 1976.gadā viņš sāka dienestu kā Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības pārvaldes Rīgas 6. pastāvīgās militarizētās ugunsdzēsības daļas ugunsdzēsējs. Pēc mācībām Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga) viņš kļuva par Rīgas 1. pastāvīgās militarizētās ugunsdzēsības daļas vada komandieri, pēc tam - Ugunsdzēsības štāba priekšnieku.
1981.gadā Penci iecēla par 1. pastāvīgās militarizētās ugunsdzēsības daļas komandiera vietnieku, bet 1983.gadā viņš kļuva par Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības pārvaldes Mācību centra mācību daļas priekšnieku. No 1986. līdz 1997.gadam viņš bijis dažādu struktūrvienību vadītājs, līdz 1997.gadā kļuva par VUGD priekšnieka vietnieku.
2005.gada nogalē, ilggadīgajam VUGD šefam Aivaram Straumem kļūstot par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru, Pencis tika iecelts dienesta priekšnieka amatā.
2004.gada janvārī Pencim tika piešķirta ģenerāļa dienesta pakāpe. Par labu darbu viņš saņēmis 17 apbalvojumus, tai skaitā, trīs pateicības, trīs krūšu nozīmes, divas valsts Goda zīmes, ordeņus un Iekšlietu ministrijas apbalvojumu "Zelta Goda zīme".
VUGD priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma amatā ieceļ Ministru kabinets.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka trešdien stājies spēkā pirmais spriedums Talsu traģēdijas lietā, kurš liek VUGD cietušajam izmaksāt 100 000 latu. Par 1997.gada 28.jūnijā notikušās Talsu traģēdijas nodarītā morālā kaitējuma kompensēšanu tiesā iesniegtas vairāk nekā desmit prasības.
Pēc tiesas sprieduma Pencis portālam "Delfi" norādīja, ka glābējiem šādas naudas nav, tāpēc dienests caur Iekšlietu ministriju (IeM) vērsīsies pie valdības, lūdzot piešķirt naudu sprieduma izpildei. Taču, ja valsts nepalīdzēs, VUGD būs jāslēdz kāds no depo.
"Šobrīd dienestā strādājošajiem nebūtu jāatbild par pagātnes grēkiem," spriedumu komentēja Pencis.
Traģēdija notika IeM rīkotajos svētkos, kuros, lūstot autopacēlāja strēlei, no 19 metru augstuma nokrita grozs ar 22 cilvēkiem. Kritienā dzīvību zaudēja deviņi bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
