Viens no tās līderiem Arnis Luhse paziņojumā medijiem skaidroja, ka pašvaldības reformas dēļ tagad vairs nav samērojamas lieluma gan teritorijas ziņā, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Reformas nolūks bija izveidot samērojamas, rīcībspējīgas pašvaldības tām deleģēto funkciju sekmīgākai veikšanai. Pašvaldības ir dažādas lieluma ziņā, piemēram, ir pašvaldības, kas atbilst iepriekšējā rajona lielumam – piemēram, Madonas, Rēzeknes novadi - un citas, savukārt būtiski mazas pašvaldības – piemēram, Naukšēni, Alsunga, Aknīste. Līdz ar to, tas neļauj unificēt Latvijas pašvaldību pienākumus un līdz ar to visas pašvaldības nevar veikt savus uzdevumus pienācīgā kvalitātē.
Otrs galvenais uzdevums bija samazināt pašvaldību administratīvos izdevumus. Pirms reformas solītā ekonomija sasniedza pat 50% no esošiem pašvaldības administratīvajiem izdevumiem. Arī šis uzdevums palicis neizpildīts, norādīja Luhse. Bet tagad nav nekādu pazīmju par izdevumu samazināšanu. Praksē notiek vietējo pārvalžu izveide administratīvajos centros. Darbinieku skaits pašvaldībās nav samazinājies. Līdzīgi, arī pašvaldību deputātu skaits ir samazinājies nenozīmīgi.
Līdz ar to pašvaldību un reģionālā reforma Latvijā nav devusi nekādu efektu, bet radījusi vien jukas un spriedzi reģionu iedzīvotājos, secinājusi partija.
Jau vēstīts, ka pēc desmit gadu ilgām diskusijām šogad tika pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, no aptuveni 530 pagastiem un pilsētām izveidojot deviņas republikas pilsētas un 109 novadus. Vairāki pagasti nav apmierināti ar piespiedu iekļaušanu novados un turpina cīņas par savu patstāvību. Saeimas gala pieņemto variantu pirms gada neatbalstīja ZZS, kuras frakcijā ir arī Zaļās partijas deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
