AFI
Foto: Māra Zālīte

Lai gan paredzēts, ka optimāli valsts valodas komisijā vajadzētu būt piecpadsmit līdz divdesmit cilvēkiem, darbs būs visiem piecdesmit, kas ir komisijas locekļu kandidāti, šodien laikrakstā "Lauku Avīze" norāda nule par Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju ieceltā Māra Zālīte.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Komisijai, kuras nolikuma projektā paredzēts strādāt trīs gadus, es jau redzu ķekaru ķekariem dažādas apakškomisijas", informē Zālīte, piebilstot, ka katram no patstāvīgās komisijas locekļiem būs jāvada kāda no apakškomisijām, kurā viņš iesaistīs cilvēkus no ārpuses.

Viņa informē, ka "ir daži, kuri piekrituši, un ir vairāki, kurus es vēlētos šajā komisijā redzēt". Zālīte prognozē, ka komisijas sastāvā būs Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Strazdiņš, valodnieki Ina Druviete, Maija Baltiņa, Dzintra Hirša, Janīna Kursīte, tulks Andris Veisbergs, mediķis Māris Baltiņš, ķīmiķis Ivars Kalviņš, datorfirmas "Tilde" prezidents Andrejs Vasiļjevs, rakstieki Imants Ziedonis, Roalds Dobrovenskis, kā arī ukraiņu vidusskolas direktore Lidija Kravčenko.

23.janvārī notiks jaunizveidotās Valsts valodas komisijas pirmā sēde, kurā tiks risinātas ar latviešu valodas lietošanu saistītās problēmas. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš 16.janvārī parakstīja rīkojumu par valsts valodas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar rīkojumu par komisijas priekšsēdētāju iecelta dzejniece Māra Zālīte.

Komisijas priekšsēdētājai uzdots līdz janvāra beigām izveidot komisijas sastāvu, bet līdz februāra beigām uzdots kopīgi ar Valsts kanceleju izstrādāt komisijas nolikumu un budžeta tāmi šim un nākamajiem gadiem.

Prezidente uzskata, ka jaunās komisijas uzdevums būtu ģenerēt idejas valsts valodas aizsardzībai un sekot valodas likumdošanas atbilstībai starptautiskiem standartiem un nacionālajai identitātei.

Kā pirmo svarīgāko komisijas uzdevumu prezidente uzskata komisijas darba organizēšanu, apakškomisiju izveidošanu un primāro mērķu noteikšanu nākamajiem diviem līdz trim gadiem.

Ministru prezidents savukārt pauda viedokli, ka valdība spēs atrast līdzekļus komisijas darba nodrošināšanai, bet par konkrētām summām varēs runāt tikai pēc finansējuma tāmes projekta iesniegšanas.

Vīķe-Freiberga jau agrāk pauda viedokli, ka valsts valodas komisija sākotnēji varētu tikt izveidota uz trim gadiem un tās uzdevums būtu sniegt regulārus ziņojumus valdībai, organizēt konferences un izdot publikācijas par situāciju ar valsts valodu, iespējamajiem rīcības veidiem tās aizstāvībai un citiem priekšlikumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form