Valdība otrdien izskatīja VM sagatavoto noteikumu projektu par medikamentu kompensēšanas kārtību, kas paredz šo un citas izmaiņas, taču atlika to pieņemšanu uz nedēļu, jo projektā nepieciešami tehniski precizējumi, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM).
VM priekšlikums paredz - ja Veselības norēķinu centrs (VNC) pēc ceturkšņa datu analīzes konstatē zāļu kompensācijai budžeta piešķirto līdzekļu pārtēriņu, tad trūkstošo summu jāsedz zāļu ražotājiem atbilstoši katra tirgus daļai kompensācijas sistēmā.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders portālam "Delfi" pastāstīja, ka šī prasība nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā pārrunāta ar medikamentu ražotājiem. Sarunas saspringtā budžeta grafika dēļ esot bijušas "intensīvas", tomēr kopumā ražotāji VM ieceri akceptējuši kā "īstermiņa pasākumu", taču ar nosacījumu, ka nākotnē valsts budžetā zāļu kompensācijas sistēmai tiks paredzēts pietiekams līdzekļu apjoms. Šneiders atzina, ka līdz ar to starp valsti un ražotājiem noslēgts sava veida "sociālais līgums", jo abas puses apzinās, ka cilvēkiem kompensējamie medikamenti ir nepieciešami.
Tāpat plānots noteikt, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces aptiekās varēs izplatīt tikai par Veselības ekonomikas centra noteikto aptiekas cenu. Šneiders skaidroja, ka jau pašlaik kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros ir noteikti cenu ierobežojumi, piemēram, tām jābūt vismaz trešajām lētākajām Eiropas Savienībā un ne dārgākām kā Lietuvā vai Igaunijā. Tagad iecerēts, ka VEC noteiks konkrētu "aptiekas cenu", par kādu kompensējamos medikamentus varēs tirgot. Tas darīts, lai "neveidotu atšķirīgu pieeju pacientiem atkarībā no konkrētas aptiekas, kurā pacients iegādājas zāles vai medicīniskās ierīces, piedāvātām īstermiņa atlaidēm, un nemaldinātu pacientus".
Lai finansiāli atbalstītu aptiekas, kas darbojas ārpus pilsētām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 50 tūkstošus latu, VM izstrādātie noteikumi paredz, ka Veselības norēķinu centrs maksās šādām aptiekām 50 santīmus par katru recepti kompensācijas sistēmas ietvaros, izņemot par receptēm, pret kurām ir izsniegtas kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās nereferences zāles vai medicīniskās ierīces.
VM priekšlikumi paredz arī jau iepriekš rosināto ieceri, ka pacientiem būs jāmaksā 50 santīmu līdz maksājums par katru 100% kompensējamo medikamentu recepti. VM uzskata, ka "šāds līdzmaksājums paaugstinātu pacientu līdzestību zāļu lietošanā un neradītu nozīmīgu finansiālo slogu". Ministrija lēš, ka līdzmaksājuma ieviešana ietekmēs aptuveni 180 000 pacientu, tomēr nav paredzams, ka radīs nozīmīgu finansiālo slogu, it īpaši tāpēc, ka ārsti kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces uz receptes var izrakstīt līdz pat trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.
Noteikumi paredz, ka līdzmaksājums par recepti nebūs jāmaksā trūcīgajiem pacientiem, kuru līdzmaksājumu sedz no "sociālā spilvena" līdzekļiem, bērniem līdz 18 gadu vecumam un par lētajām zālēm, kuru Veselības ekonomikas centra noteiktā aptiekas cena nepārsniedz trīs latus.
Tāpat plānots noteikt "griestus" lieltirgotavu uzcenojumiem, nosakot, ka lētajiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm tas var būt pat līdz 10%, bet dārgajiem, kuru cena ir no 20 līdz vairāk nekā 1000 latu - ne vairāk par 1 līdz 4%.
Tāpat VM rosina ieviest sistēmu, lai kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros izplatāmās zāles kļūtu aizvien lētākas, piemērojot "kaskādes principu" – katrām nākamajām zālēm, ko iekļauj sistēmas sarakstos, jābūt ar zemāku cenu nekā lētākajām jau sarakstā esošajām zālēm. Piemēram, ierosināts noteikt, ka gadījumā, ja ražotājs grib pazemināt savstarpēji aizvietojamo medikamentu sarakstā (A sarakstā) iekļauto zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenu, jaunajai cenai jābūt vismaz par 5% zemākai par sarakstā attiecīgajā references grupā jau esošo references zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenu.
Ja ražotājs vēlēsies iekļaut A sarakstā jaunas zāles vai medicīniskās ierīces, to bāzes cenai būs jābūt vismaz par 30% zemākai par jau esošo lētāko zāļu bāzes cenu, bet nākamo divu šī ražotāja A sarakstā iekļaujamo zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenai būs jābūt vēl vismaz par 10% zemākai par tobrīd zemāko cenu.
Kompensējamo zāļu sistēmas A sarakstā iekļauj savstarpēji aizvietojamās zāles konkrētu slimību ārstēšanai. A sarakstā zāles ir sagrupētas tā dēvētajā "references grupā" - dažādu ražotāju zāles ar līdzīgu aktīvo vielu sastāvu. Katrai grupai ir noteikta references cena – tā ir šajā grupā lētākā medikamenta cena. Valsts visām A saraksta references grupas zālēm apmaksā tikai šīs grupas lētākā medikamenta cenu jeb references cenu. Ja ārsts izvēlas izrakstīt zāles, kuru cena pārsniedz references cenu attiecīgajā grupā, tam ir jābūt ārstnieciski pamatotam lēmumam.
Ja ražotājs rosinās pazemināt B sarakstā iekļauto zāļu kompensācijas bāzes cenu divu gadu laikā pirms patenta aizsardzības termiņa beigām, cenas samazinājumam būs jābūt vismaz par 30%.
Kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauj medikamentus, kuriem kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros nav līdzvērtīgas efektivitātes zāļu. Savukārt C sarakstā tiek iekļautas zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā pārsniedz 3000 latu un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.
Ministrija norāda, ka izmaiņām kompensējamo zāļu sistēmā noteikti jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, lai VM varētu nodrošināt valdības lemto, ka veselības nozarē izdevumus nākamgad jāsamazina par 12 miljoniem latu.
VM aprēķinājusi, ka pacienta līdzmaksājuma ieviešana par recepti ļaus valsts budžeta izdevumus samazināt par 607 537 latiem, savukārt uzcenojuma "griestu" noteikšana dārgajām zālēm - samazinās valsts tēriņus par 465 000 latu.
VM atzīst, ka cenu samazinājums kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajām zālēm "ir perspektīvs un pašreiz nav aprēķināms, jo būs atkarīgs no ražotāju iniciatīvas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
