Lai gan 2003.gadā ST atcēla toreiz Televīzijas un radio likumā spēkā esošo normu par "valodas kvotām", Lībiņa-Egner skaidro, ka jaunā norma neatbilst atceltajai. Tolaik svešvalodā bija atļauts raidīt tikai 30 procentus no raidlaika, turklāt visiem medijiem, arī reģionālajiem, uzsver prezidenta padomniece. Savukārt jaunā norma attiecas tikai uz nacionālajiem medijiem, proti, tādiem, kam ir pārklājums 99% Latvijas teritorijas, turklāt latviešu valodas īpatsvars arī ir nedaudz samazināts, salīdzinot ar iepriekš noteiktajiem 70%.
Kā skaidro Lībiņa-Egner, KTK secināja, ka ST 2003.gadā lielāku uzmanību pievērsa mazākumtautību tiesībām, bet mazākā mērā tika vērtēts "valsts valodas rangs", kas arī noteikts Satversmē. Savukārt 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), kurā liela uzmanība tiek pievērsta ES valodu aizsardzībai un daudznacionālajai kultūrai, stāsta Zatlera padomniece.
"Vecā norma, kas tika piemērota pilnīgi visiem TV un radio kanāliem, vispār izslēdza iespēju veidot mazākumtautību televīzijas, taču tagad šāda problēma nedraud un mazākumtautību tiesības netiks apdraudētas," skaidro Lībiņa_Egner.
Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, strādājot pie Elektronisko mediju likumprojekta galīgā lasījuma redakcijas, atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas stiprinās valsts valodas lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tostarp komisija atbalstīja priekšlikumu, ka nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65% no raidlaika.
Komisija arī nolēma, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi - Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.
Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40% no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.
Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi komisijas priekšlikumu, nosakot, ka turpmāk plašsaziņas līdzekļos demonstrējamās filmas jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina subtitri valsts valodā. Uz trešo lasījumu komisija atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka dublētais un ieskaņotais teksts un subtitri valsts valodā jāveido tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni.
Pret "valodas kvotām" jau iebilda opozīcijā esošā apvienība "Saskaņas Centrs", uzskatot, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas atcēla "valodas kvotas" raidīšanai.
SC pieļauj, ka ar šādiem grozījumiem cerēts "pirms Saeimas vēlēšanām priekšplānā izvirzīt valodu jautājumus, lai paaugstinātu reitingu vienai no partijām un novirzītu uzmanību no sociālām un ekonomiskām problēmām. Faktiski tā ir vecā lozunga "Latvieti, nepadodies!" jauna redakcija".
"Saskaņas centrs" aicina Saeimas deputātus atcerēties, ka jau 2003. gadā Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošām Radio un televīzijas noteiktās "valodu kvotas", un priekšvēlēšanu periodā atturēties no populistiskiem soļiem, kas vērsti uz mākslīgu nacionālās spriedzes uzkurināšanu sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
