Zatlers aicina stiprināt latviešu valodas mācīšanu, neatgrūžot mazākumtautības

"Visi valstu vadītāji, izglītības speciālisti un arī cilvēktiesību speciālisti noliec galvu mūsu priekšā. (…) Vai mēs gribam no tā atteikties?" vaicāja Zatlers. Viņš gan atzina, ka Latvija ir demokrātiksa valsts - cilvēki izteiks savus viedokļus, sapratīs, cik daudz tiem ir atbalsta. Tomēr presidents paredz, ka "vairums tomēr turpinās to tradīciju, kāda mums ir pašlaik".

Zatlers norādīja, ka no viņa puses būtu vēlējums latviešu valodas mācīšanu pastiprināt un sākt to vēl agrāk, jo "6-7-8 gadu vecumā valodu iemācīties ir ļoti viegli", un šajā valodas mācīšanas procesā gan skolās, gan ģimenēs neesot nekādas politiskas pieskaņas.

Prezidents uzsvēra, ka "mums jāsaprot" - latviešu valoda ir tā, kas vieno visus cilvēkus Latvijā, jo uz tās pamatiem "mēs realizējam savu varu, savu valsti, sabiedrisko dzīviveidojam". Tai pašā laikā ir jāsaglabā pilnas tiesības visām mazākumtautībām gan kultūras, gan valodas saglabāšanai, uzsvēra presidents.

"Valsts prezidents ir tikai viens pilsonis referendumos no visiem," sacīja Zatlers, norādot, ka viņa viedoklis ir par procesiem, nevis par pašu referendumu. "Jābūt samērīgai politikai – latviešu valodas mācīšanas pastiprināšana, bet par visām mazākumtautībām jāsaprot, ka tā ir mūsu vērtība," norādīja prezidents.

Kā vēstīts, no 11.maija līdz 9.jūnijam ilgs parakstu vākšana par Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK ierosinātajiem Satversmes grozījumiem par izglītību valsts valodā.

Parakstu vākšana bija jāizsludina, jo CVK marta beigās saņēma apvienības VL-TB/LNNK sadarbībā ar biedrība "Sargi valodu un Latviju" savāktos vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstītus par Satversmes grozījumiem. Piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 112.pantu papildināt ar nosacījumu, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka "ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā".

Savukārt biedrība "Dzimtā valoda" līdz otrdienai savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus vēlētāju parakstu par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, informē parakstu vākšanas rīkotāji.

Akcijas iniciatori nolēmuši pagarināt parakstu vākšanas kampaņu līdz šī gada augusta sākumam. Līdz ar to otrā – CVK izsludinātā - parakstu vākšanas kārta varētu sākties septembrī vai oktobrī, "kad skolēni atgriezīsies skolās, studenti augstskolās, bet atpūtnieki atgriezīsies no saviem atvaļinājumiem". "Tas viennozīmīgi veicinās lielāku varbūtību, ka arī otrā parakstu vākšanas kārta beigsies tikpat veiksmīgi kā pirmā," pauž organizētāji.