ZRP pārstāve Daiga Holma portālu "Delfi" informēja, ka Zatlers bijis gandarīts par jaunajiem principiem koalīcijas veidošanas procesā, "jo šobrīd notiek konstruktīvs un abpusēji saskaņots darbs pie programmas, kas kalpos par pamatu valdības deklarācijai".
"Uzklausot darba grupu vadītāju viedokli, ir skaidri redzams, ka, pateicoties ZRP stingrai nostājai, ekspertu diskusijās uzvar princips – vispirms darbi, pēc tam krēsli," sacīja ZRP valdes priekšsēdētājs valdes sēdē, kurā ekspertu darba grupu vadītāji no ZRP puses ziņoja par sarunu gaitu un rezultātiem.
"Valde atzinīgi vērtēja sarunās panāktās vienošanās un progresu diskusijās ar "Vienotības" ekspertiem par ZRP programmas īstenošanu. Atzinīgi tika vērtēts arī tas, ka ZRP radusi atbalstu lielākajai daļai no savas programmas sadaļu priekšlikumiem," norāda Holma.
Roberts Ķīlis, kurš vadīja izglītības, saliedētības un demogrāfijas darba grupu, informēja, ka izglītības darba grupā panākta sapratne un saskarsmes punkti par jautājumiem, kas skar izmaiņas visā izglītības sistēmā – "no bērnudārza līdz mūžizglītībai," vēsta Holma. Tā, piemēram, panākta vienošanās par pāreju uz valsts un pašvaldību galvojumu jeb vaučeru sistēmu izglītības finansējuma modelī "nauda seko bērnam/skolēnam līdz skolai", ļaujot pašvaldībām sagatavoties jaunajai sistēmai, izvērtējot valsts un pašvaldību galvojumu konkrēto formu.
Diskusijās partijas vienojās, ka nepieciešams nopietni reformēt augstāko izglītību divos galvenajos virzienos, mainot finansēšanas modeli un kvalitātes vadības sistēmu. ZRP un "Vienotības" eksperti atzina, ka jāveido starpnozaru programma mazo skolu saglabāšanai lauku apvidos un ka pedagogu profesionālās kvalifikācijas veicināšana jānodod profesionālo asociāciju ziņā. Vienošanās pašlaik nav panākta par "augstākās izglītības finansēšanas modeļu mehānismu", taču par to tiks vēl diskutēts, sola ZRP.
Sandra Sondore–Kukule vadīja ZRP ekspertus darba grupā par tieslietām, politisko reformu, iekšlietām un drošību. Viņa ziņoja, ka sarunās izdevies panākt vienošanos par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, tiešās demokrātijas stiprināšanu, Saeimas politisko partiju darbības atklātumu, tiesiskumu un vēlētāju pārstavības īstenošanu, valsts prezidenta pilnvaru pilnveidošanu, Ministru kabineta darbības konstruktīvā balsojuma principa ieviešanu, demokrātiskās preses un vārda brīvības nostiprināšanu un pilsonības jautājumus.
"Pašlaik ZRP un "Vienotības" viedokļi atšķiras Valsts prezidenta ievelēšanas kārtības un nepilsoņu bērnu pilsonības iegūšanas jautājumos," vēsta Holma.
Savukārt ekonomikas sarunu blokā, kur ZRP pārstāvēja Edmunds Sprūdžs, izdevies panākt kopīgu izpratni par fiskālo disciplīnu, iestāšanos eirozonā un kopējo makroekonomisko ietvaru. Panākta vienošanās arī par jaunas industriālās politikas ieviešanu, fiskālās padomes nepieciešamību, valsts uzņēmumu vadīšanas principiem un citām jomām.
Partijām "pagaidām vēl nav izdevies pilnībā vienoties par reformām nodokļu jomā un augstākās izglītības finansēšanas jomā, taču abās augšminētās jomās panākts progress," klāsta Holma.
ZRP valde vienojās, ka partiju apmierinās tāda koalīcija, kurā tā varēs realizēt saviem vēlētājiem solīto un īstenot reformas. "Pirms vēlēšanām jau tika definēts, ka "Vienotība" ir ZRP prioritārais sadarbības partneris, tāpēc pašlaik svarīgākais ir vienoties par programmas jautājumiem un kopīgi veicamajām reformām. Šim procesam ir dots laiks, un partija to arī izmantos visefektīvākās koalīcijas izveidošanai," vēsta Holma.
Jau ziņots, ka, lai gan iespējamie "trešie partneri"- "Saskaņas centrs" un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - ir pieņēmuši Zatlera reformu partijas (ZRP) piedāvājumu veidot divas paralēlas ekspertu grupas trijatā ar "Vienotību" un ZRP, pati "Vienotība" par šādu risinājumu bija "apmulsusi", tāpēc aicināja ZRP kā tuvāko partneri veidot nākamās valdības koalīcijas kodolu un jau nākamās nedēļas sākumā sarīkot abu jaunievēlēto 11.Saeimas frakciju deputātu kopīgu tikšanos.
Piektdien ZRP un "Vienotība" vienojās kopā strādāt pie dokumentiem trijos blokos - ekonomika un finanses; tiesiskums un drošība un sociālie un humanitārie jautājumi, lai trešdien kopīgi varētu tos iesniegt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Savukārt par amatiem un koalīcijas modeļiem partijas runās tikai pēc pirmā sarunu raunda ar prezidentu.
Kamēr ZRP un "Vienotība", kurām kopā jaunievēlētajā Saeimā ir 44 no 100 deputātu balsīm, nevieš skaidrību par iespējamo trešo koalīcijas partneri - SC vai Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK - prezidents Andris Bērziņš pauda, ka labākā koalīcija būtu pēc iespējas plašāka.
Saskaņā ar provizoriskajiem 11.Saeimas vēlēšanu rezultātiem SC ieguva 31 mandātu, ZRP - 22, "Vienotība" - 20, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - 14, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 deputātu vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
