foto: tv.lv

Latvija nekavēsies ne mirkli pildīt savas saistības pret sabiedrotajiem attiecībā pret Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta paplašināšanu Afganistānā, to piektdien pēc tikšanās ar aizsardzības ministru Vinetu Veldri (TP) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Esmu pārliecināts, ka Latvija ir un būs NATO sadarbības partneris," sacīja Zatlers.

Valsts prezidents ar pārliecību pauda, ka Latvijas kontingents tiks paplašināts, karavīri tiks nodrošināti ar atbilstošu ekipējumu un tas ir tiešs aizsardzības ministra uzdevums šīs saistības izpildīt līdz šā gada beigām.

Taujāts, kāda būs reakcija, ja ministrs šo uzdevumu līdz gada beigām neizpildīs, Zatlers norādīja, ka šāds jautājums vispār nevar tikt uzdots un uzdevums ir jāizpilda. "Mums ir jāparāda, ka esam droši partneri un rūpējamies par kolektīvo drošību," uzsvēra Valsts prezidents.

Veldre žurnālistiem atzina, ka Latvijas kontingenta paplašināšana un misijas uzdevumu maiņa "nobīdīsies par dažiem mēnešiem". Tas saistīts ar nepieciešamību nodrošināt karavīrus ar attiecīgu bruņojumu, kolektīvo un individuālo ekipējumu. Ministrs skaidri vēl nevarēja pateikt, kad iegādes varētu tikt veiktas, jo patlaban tiekot apsvērta doma bruņotos džipus īrēt, nevis pirkt par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ministrs kategoriski noraidīja to, ka pērn sabiedrotajiem esot solīts šogad nosūtīt uz Afganistānas dienvidiem mūsu karavīrus, kas apmācītu vietējos, līdz ar to neesot pamata uzskatīt, ka Latvija nepilda NATO dotos solījumus.

Veldre jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja: kamēr nebūs iepirkts nepieciešamais bruņojums, Latvijas Bruņoto spēku karavīri netiks sūtīti uz Afganistānas dienvidiem vietējo apmācības veikšanai.

Šādu nostāju vairāku lielvalstu aizsardzības resoru vadītājiem paudis Veldre (TP), kurš janvāra sākumā piedalījās divās lielās starptautiskās sanāksmēs par drošības politiku.

Lai gan ASV, Kanāda, Francija un Lielbritānija aicina ikvienu NATO dalībvalsti aktīvāk iesaistīties Afganistānas operācijā, Latvija ir pateikusi skaidru "nē" līdz brīdim, kamēr mūsu karavīri būs attiecīgi ekipēti, aģentūrai LETA sacīja Veldre. Viņš gan saprot, ka pēc šāda lēmuma varētu sākties starptautiskas debates, tomēr ministra atbildības sajūta par mūsu karavīru drošību esot daudz augstāka.

Patlaban pie ministra atrodoties projekts dažāda specifiska ekipējuma - bruņojuma vestu, ieroču un bruņotu džipu - iegādes grafikiem. Tomēr patlaban tas ir tikai projekts, kas vēl jāpiesaista valsts budžeta iespējām.

Karavīri sarunās ar ministru esot pauduši gatavību doties uz Afganistānu, lai apmācītu vietējos, taču ministrs uzskata, ka pašreizējā brīdī pieņemt šādu lēmumu būtu "puiciski". Viņš kā ministrs nesot atbildību par karavīriem, tādēļ uzskata, ka patlaban viņus nepietiekamā ekipējuma dēļ tur nevar sūtīt.

Iepriekš bija plānots, ka jau šā gada oktobrī Latvijas Bruņoto spēku karavīru skaits operācijā Afganistānā pieaugs aptuveni par 50 karavīriem. Jau tagad ministram esot skaidrs, ka rudenī šādā papildu skaitā karavīri uz Afganistānu netiks nosūtīti, jo misijā došanās laiks nesakrītot ar bruņojuma iegāžu grafikiem. Un par šādu Veldres lēmumu tagad zina visas lielvalstis.

Veldre NATO valstu aizsardzības ministru divu dienu apspriedē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un Minhenes ikgadējā drošības politikas konferencē divpusējās sarunās ticies ar vairāku NATO valstu aizsardzības ministriem, ar kuriem pārrunāti dažādi drošības jautājumi, tostarp starptautiskās operācijas.

Lielvalstis, pieaugot terorisma draudiem un straujajai narkotiku izplatībai, kuras galvenā izcelsmes valsts ir tieši Afganistāna, vēlas šajā zemē pastiprināt kontroli un paplašināt vietējās valsts pašpārvaldes apmācību procesu, jo visi saprot, ka mūžīgi sveši karavīri viņu valsti nepārvaldīs.

Veldre atbalsta, ka mūsu karavīri varētu veikt vietējo apmācību, taču ne patlaban, kad viņu bruņojums nav atbilstošs drošības situācijai šajā valstī. "Izvērtējot mūsu vienību gatavību, esmu pieņēmis lēmumu, ka neviens nekur nebrauks, kamēr nebūs attiecīgā bruņojuma," sacīja ministrs.

Veldre arī uzsvēra, ka Latvijā situācija Afganistānā bieži vien tiek nepareizi interpretēta, jo maldīgs esot priekšstats, ka dienvidi drošības ziņā stipri atšķiras no valsts ziemeļiem. Situācija šajos valsts reģionos esot visai līdzīga, tikai laika apstākļi ir atšķirīgi. Arī paši karavīri neiebilst pret braukšanu uz dienvidiem, jo tur ir krietni siltāks, taču pagaidām viss paliks pa vecam.

Latvijas karavīri dienesta pienākumus NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā pilda Kabulā, Meimenā un Mazerišarīfā. Patlaban Afganistānā dien 99 Latvijas karavīri.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers, atklājot alianses valstu aizsardzības ministru divu dienu apspriedi Viļņā, uzsvēra, ka NATO valstīm jādalās atbildībā par alianses misiju Afganistānā.

Foruma uzmanības centrā bija dalībvalstu domstarpības attiecībā uz šo misiju.

Lai gan Afganistānas misijā piedalās visas alianses locekles, tomēr tādas valstis kā Francija, Spānija, Turcija, Itālija un Vācija atteikušās sūtīt savus karavīrus uz Afganistānas dienvidiem, kur pieņemas spēkā talibu kaujinieku bruņotā pretošanās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form