Zatlers: nezinot Latvijas vēsturi, nav iespējams vadīt valsti

Viņš norādīja, ka "vēsture ir milzīga dzīves pieredze, kur katra detaļa ir kāda cilvēka dzīve". Viņš uzskata, ka vēsture ir jāizzina no centra, kurā atrodas cilvēks, kas var dalīties ar savas dzimtas vēsturi.

Zatlers uzsvēra, ka viņam patīk apmeklēt Latvijas novadus, kur var dzirdēt tik dažādus dzīves stāstus. Kā īpašus piemērus viņš minēja Mazsalacu, kur aktīvi tiek vākta dzimtu vēsture, Dikļus, kur ir noritējuši pirmie dziesmu svētki un uzvesta pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Tās ir nelielas vietas, bet ar dziļām un nacionālām vēstures saknēm. Nobeigumā Valsts prezidents, uzrunājot skolēnus, atzīmēja: "Jums ir divas acis, divas ausis un prāts, kas veidos nākotnes vēstures stāstus".

Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētāja Aija Kļaviņa pateicās Valsts prezidentam, ka viņa vārdi sakrīt ar darbiem, jo, runājot par Latvijas vēsturi, Zatlers ir patiesi dzīvē atbalstījis skolotājus. Viņa atzīmē, ka Valsts prezidentam tiešām arī interesē vēsture un novēlēja, ka sadarbība ar Vēstures skolotāju biedrību turpināsies arī pēc Valsts prezidenta gaidāmajām vēlēšanām. Kļaviņa pateicās prezidentam, ka visiem pasākuma dalībniekiem ir iespēja apskatīt Rīgas pili – Valsts prezidenta rezidenci.

Konkurss Latvijā notika jau desmito reizi, un šogad tajā tika iesūtīti 152 darbi, kuru autori ir 189 skolēni no visiem Latvijas novadiem. 7.maijā Rīgā notika konkursa fināls, kurā savus darbus aizstāvēja 22 labāko pētījumu autori, bet sestdien pirmo vietu ieguvēji no Valsts prezidenta dāvanā saņēma grāmatu "Latvijas vēsture".

Pirmo vietu šogad ieguva Daugavpils 13.vidusskolas skolniece Līna Kuzņecova (pētījums "Svētbildes noslēpums"), Nautrēnu vidusskolas skolniece Laura Melne (pētījums "Kartes – agrārās reformas atspoguļotājas Zaļmuižā") un Aizkraukles novada ģimnāzijas skolniece Elīna Dīce (pētījums "No pagātnes nākotnē").

Šī gada konkursa tēma bija "Attēls stāsta". Konkursa dalībnieku uzdevums bija atrast, izvēlēties un izpētīt iepriekš nepublicētus vizuālos avotus savas ģimenes, skolas vai vietējā muzeja krājumā. Konkursa dalībnieku pētījumu centrā nonākušas gan retas fotogrāfijas ģimenes albūmos, gan kartes, gan arhīvu dokumenti un muzeju kolekcijas. Konkursa darbu tēmu loks sniedzas no ģimenes vēstures (vecāku, vecvecāku, pat vecvecvecāku nodarbošanās un likteņi pirms un pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, dzimtas koku zīmējumi, dzimtas māju vēstures izpēte, jaunsaimniecību veidošanās un vecsaimniecību attīstība) līdz novada un reģiona vēsturei.