Zatlers: pagātnes vērtībām jākļūst par cilvēces izdzīvošanas nākotnes vērtībām

Zatlers, rakstot grāmatas priekšvārdu, izvēlējies Rūdolfa Blaumaņa vārdus "Mans zelts ir mana tauta": "Šie vārdi būtībā ir "Pārskata par tautas attīstību" vadmotīvs," noradīja Valsts prezidents.

Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks uzsvēra, ka "Pārskata par tautas attīstību" veidošana vienmēr ir bijis nozīmīgs notikums: "Šis ir devītais pārskats, bet pirmais, kas tapis bez ANO atbalsta. Mums ir ļoti liels prieks par to, ka pārskata veidošanu pilnībā ir finansējusi LU," uzsvēra Muižnieks.

LU rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka šis nav tikai kārtējais pētījums, bet gan materiāls turpmākam darbam: "Mēs ikdienā redzam, ka dzīve ir dramatiski mainījusies. Un, lai saprastu, uz kurieni mēs ejam, nepieciešama precīza informācija par to, kas notiek patlaban. Pārskats ļauj saprast un precīzi izsekot dinamikai, kas bija pirms tam, kā ir tagad, palīdzot prognozēt, kā vajadzētu būt," norādīja Auziņš.

LU rektors izteica gandarījumu, ka pārskats tapis LU pārziņā: "Esmu lepns par to, ka pētījuma tapšanā mēs esam ieguldījuši gan līdzekļus, gan lielu darbu - tā ir mūsu atbildība. Esam pārliecināti, ka to spēsim paveikt arī turpmāk."

"Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: Mans zelts ir mana tauta?" galvenā redaktore Aija Zobena pastāstīja, ka izdevums sastāv no trīs nodaļām. Pirmā nodaļa ir veltīta cilvēkkapitāla attīstības problēmām gan nacionālā, gan globālā līmenī. "Latvijā cilvēki strādā ļoti daudz, bet diemžēl atdeve ir maza - neuzlabojas uzņēmumu vide, arī atalgojums nav tāds, kā gribētos. Vērojama arī vērtību degradācija - daudzi uzskata, ka ar godīgu darbu labklājību sasniegt nevar. Tas liecina par to, ka tas, kas veido cilvēkkapitālu, nav īsti zelts," atzina Zobena.

Otrajā nodaļā tiek aplūkota Latvija ārpus Rīgas. "Reģionos cilvēkkapitāla problēmas ir vēl lielākas, jo klāt nāk vēl kvantitatīvais aspekts. Cilvēki izvēlas nepalikt tur, kur viņi nevar saņemt pilnvērtīgus pakalpojumus. No otras puses, ir iespēja uzsākt uzņēmējdarbību un attīstīt pakalpojumus, bet to kavē nedrošības un nestabilitātes sajūta," skaidroja grāmatas galvenā redaktore.

Trešā nodaļa veltīta vērtību pētījumam. Izdevuma autori secinājuši, ka vērtības tiek interpretētas dažādi un specifiski, piemēram, gados jaunāki cilvēki risku saista ne tik daudz ar ekonomiku un biznesu, bet gan ar savu privāto dzīvi un individuālo laika pavadīšanu. Zobena uzsvēra ģimenes nozīmi: "Ģimene ir tautas pamats, tieši ģimene piešķir jēgu lietām. Vecāki ir tie, kuri ieved bērnu dzīvē, savukārt bērni ir cilvēkkapitāla nesējs."

Grāmatas galvenā redaktore norādīja, ka cilvēkkapitālu veidot ir grūti, bet to zaudēt var ļoti ātri. Runājot par tiem, kuri Latviju atstājuši darba meklējuma nolūkos, Zobena atzina: "Tas nav slikti, ka aizbrauc. Slikti ir, ka neatgriežas." Viņa norādīja, ka cilvēki, kuri atgriezušies no citas valsts, citiem apstākļiem, redzējuši, kā tautsaimniecības attīstība tiek organizēta citur, var nodrošināt vērtīgu pienesumu arī Latvijai. Zobena uzsvēra, ka vairāk jādomā par to, kā nodrošināt pienācīgus apstākļus Latvijā, lai cilvēki atgrieztos un gūto pieredzi lietderīgi izmantotu.

Noslēgumā LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Muižnieks uzsvēra, ka jānodrošina pētījuma nodošana un diskusijas veicināšana diskusijā. Muižnieks norādīja, ka izdevuma autori dosies uz reģioniem un diskutēs par pētījumu, kā arī domās par nākamo.

Pārskatā par tautas attīstību Latvijas pazīstamākie sociālo zinātņu pētnieki par analīzes objektu izvēlējušies cilvēku un viņa vērtības kā aktīvo rīcībspējas nesēju, tā atklājot būtiskus indivīda ekonomiskās darbības, kā arī personiskās un sociālās labklājības nosacījumus.

Lai novērtētu cilvēkkapitāla potenciālu, cilvēkkapitāla veidošanās un realizēšanās apstākļus Latvijā, pārskatā salīdzināta situācija un procesi Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā. Izdevumā meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā cilvēki ir mainījušies sabiedrības sociāli ekonomisko transformāciju gaitā un vai valsts demogrāfiskais potenciāls spēj uzturēt arī turpmāku sabiedrības augšupeju.

Izdevums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību" nāk klajā jau devīto reizi. Kopš 2005.gada pārskatu veidošanu no ANO Attīstības programmas Latvijā (UNDP) ir pārņēmis LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. Izdevuma pamatā ir starpdisciplinārs pētniecības projekts, kurā sadarbojas LU, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte un Vidzemes augstskola.