Savukārt premjers žurnālistiem atzina, ka patlaban valdības dienaskārtībā ir daudz citu svarīgu jautājumu –piemēram, "pretinflācijas budžeta sagatavošana". Lai gan Saeimas nacionālā drošības komisija strādājot pie jaunu grozījumu sagatavošanas, tas "nav šobrīd dienaskārtībā", uzsvēra Kalvītis.
Jau vēstīts, ka sestdien notika referendums par valdības steigā pieņemto grozījumu valsts drošības iestāžu likumos atcelšanu. Lai gan referendumā piedalījās vairāk nekā 300 000 vēlētāju, tas atzīts par nenotikušu, jo kvorumam bija nepieciešami aptuveni 450 000 nobalsojušo.
Valdības pieņemtie grozījumi Valsts drošības iestāžu un Nacionālās drošības iestāžu likumos paredzēja reformēt Nacionālo drošības padomi, likumā paredzot jaunu - premjera pārraudzībā esošas padomes izveidi. Saskaņā ar pretrunīgajiem likuma grozījumiem Ministru prezidents vadītu Valsts drošības iestāžu padomi un tās sastāvā ietilptu aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs. Lai gan reāli šāda padome jau sen strādājot, likumā viņas funkcijas vēl nebija noteiktas.
Taču vislielākās diskusijas izraisīja grozījumi likumā, kas noteica, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļiem un viņu pilnvarotām personām, īstenojot parlamentāro kontroli, ir tiesības izprasīt no valsts drošības iestādēm jebkāda veida informāciju, tajā skaitā operatīvo. Šie likuma grozījumi raisīja bažas par politiķu iespējām ietekmēt izmeklēšanu, ja viņu rīcībā nonāktu operatīvā informācija. Bažas pastiprināja NDK lēmums darbā par konsultantu pieņemt bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Laini Kamaldiņu, kura pamatdarbs ir AS "Ventspils nafta" piederošajā "Latvijas kuģniecībā". Kamaldiņš gan ilgi savus konsultanta pienākumus NDK neveica un, sūdzoties par politisko pasūtījumu un apmelošanas kampaņu, šā gada sākumā aizgāja no šī darba.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
