Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) viņa aizņemtības dēļ aģentūrai LETA neizdevās sazvanīt, taču viņš jau iepriekš publiski paudis savu nostāju, ka Latvijā iespējama tikai viena valsts valoda - latviešu.
5.janvārī, Jelgavas pilsētas domē sveicot konkursa "Gaišākais pilsētvides objekts" laureātus, Rāviņš savā uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka plāno piedalīties referendumā, lai apliecinātu, ka šajā valstī ir nepieciešama tikai viena oficiālā valoda, un viņš tā uzskatījis vienmēr un nekad nav domājis to apšaubīt, informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta.
Jelgavas mērs arī aicinājis citus piedalīties referendumā un paust savu attieksmi.
Daļēji gan Kurzemei, gan Zemgalei piederošā Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs ("Tukuma pilsētai un novadam") pauda, ka, viņaprāt, šāds jautājums nebūtu jāapspriež un visiem vajadzētu piedalīties referendumā. Viņš aicina arī lielākās nacionālās partijas paust skaidru nostāju par piedalīšanos referendumā.
"Uzskatu, ka tas nepieciešams, gan izmantojot paredzētās tiesības, gan kliedējot šaubas, lai pēcāk nebūtu daudz tādu, kas varētu teikt, ka nobalsojuši maz pilsoņu un rezultāts būtu citāds, ja referendumā piedalītos vairāk cilvēku. Šī ir reize, kad savu nostāju vajadzētu paust visiem," uzskata Šulcs.
Tukuma mērs plāno balsot pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu kā otru valsts valodu. Viņa nostāja ir atbalstīt esošo Satversmi, kas paredz, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu.
Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips (V) uzskata, ka ir jāpiedalās referendumā, un arī viņš ir apņēmies balsot pret Satversmes grozījumiem, atbalstot tikai vienu valsts valodu.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS) pauda, ka pamatā ir noskaņots atbalstīt līdzšinējo vienas valsts valodas statusu, taču vēl nav izlēmis, vai pats piedalīsies referendumā.
"Valsts augstākās amatpersonas paudušas atšķirīgu attieksmi par dalību referendumā, un es vēlos vēl izvērtēt savu nostāju par piedalīšanos," skaidroja Spridzāns, informējot, ka piedalīšanās gadījumā balsošot pret Satversmes grozījumiem.
"Piedalīšos un aicināšu piedalīties visus. Ceru, ka piedalīsies vairākums pilsoņu un līdz ar to šis jautājums vienreiz būs izlemts galīgi, un pie tā vairs nebūs jāatgriežas," pauda Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), kurš plāno balsot pret Satversmes grozīšanu valodas dēļ.
"Lai valsts pastāvētu, ir jābūt iedzīvotājiem, valodai un teritorijai," par vienu valodu kā valsts primāro nepieciešamību ir pārliecināts Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs (ZZS). Viņš piedalīsies referendumā, lai paustu nostāju, ka Latvijā valsts valoda var būt tikai latviešu.
Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija) pauda, ka noteikti plāno piedalīties referendumā un tajā nobalsot pret grozījumiem Satversmē, ar to atbalstot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Jau ziņots, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
