Zemnieki aicina nevis samazināt subsīdijas, bet izmantot budžeta līdzekļu samazinājumu, lai beidzot mazinātu birokrātiju lauksaimniecības nozarē, norādīts paziņojumā, ko medijiem izsūtījusi Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien Zemkopības ministrija iepazīstināja lauksaimnieku organizācijas ar plānoto samazinājumu 2009.gada valsts budžetā un lauksaimniecības nozares subsīdijās. No tā izriet, ka gaidāms subsīdiju atbalsta samazinājums par 45% salīdzinājumā ar 2008.gadu.

Biedrības prasa visiem Zemkopības ministrijas izdevumiem piemērot vienādu atbalsta samazinājumu, tajā skaitā gan pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumiem, gan pārējiem Zemkopības ministrijas atbildībā esošiem pasākumiem. Izņēmums attiecināms vienīgi uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

 "Mums ir bažas, ka, ņemot nost līdzekļus no nacionālajām subsīdijām, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies iet vienkāršāko ceļu. Lauksaimnieki tiek divreiz nolikti zem sitiena - ekonomiskās krīzes apstākļos tiek noņemts ražošanas atbalsts, taču birokrātija tiek mazināta tikai nedaudz. Smagums par līdzekļu samazinājumu tiek uzlikts tieši uz ražotāju pleciem. Mēs kategoriski iebilstam pret šādu pieeju," skaidro Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Savukārt Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs uzsver: "Starptautiskais valūtas fonds ir norādījis, ka šobrīd Latvijā nepieciešams atbalstīt ražošanu. Ja lauksaimniekiem samazina ražošanas atbalstu par 45%, sanāk tieši pretēji SVF uzstādījumiem."

"Piena cenas jau ilgāku laiku ir kritiski zemas. Saimniecības strādā nulles līmenī vai zem pašizmaksas. Augkopībā cenas ir kritušās pat par 50%. Lauksaimnieku kooperācija šobrīd ir vienīgais veids, kā šobrīd stabilizēt situāciju gan piena ražošanā, gan graudkopībā. Tādēļ atbalsts kooperatīviem nacionālajās subsīdijās ir noteikti jāsaglabā," skaidro LLKA priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Protestam pievienojas arī Latvijas Zemnieku federācija, kuras vadītāja Ārija Jerumane uzsver, ka lauksaimnieki ir gatavi rīkot vērienīgas protesta akcijas.

"Valdībai jāatrod citi mehānismi kā ieekonomēt, lai izvestu valsti no krīzes situācijas. Mūsu valstī ir pietiekami daudz institūciju, kuru darba rezultāti nenes pienesumu valsts budžetam, bet gan tērē valsts līdzekļus. Lauksaimnieki jau ir pieraduši pie atbalsta samazinājumiem, bet patreizējā situācijā pie lauksaimniecības produkcijas cenas straujas samazināšanās, šāds atbalsta samazinājums ir katastrofāls nozarei Latvijā," pastāstīja Jerumane.

Zemnieki norāda, ka samazinājumu iespējams veikt uz birokrātijas samazināšanas rēķina: Piemēram, trīs lopkopību administrējošās institūciju - Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauksaimniecības datu centra un Ciltsdarba valsts inspekcijas, kurās kopā strādā vairāk kā 1300 strādājošo - kopējais budžets sasniedz 23 miljonus latu. Daļa no šo institūciju funkcijām ir kopējas.

 

Lauksaimnieku organizāciju un Zemkopības ministrijas līdzšinējās sarunās ir panākta vienošanās par subsīdiju kopapjomu 28,6 miljonu latu apmērā. Jaunais piedāvājums subsīdiju kopapjomam ir 17,7 miljoni latu, tātad samazinājums ir plānots 10,9 miljonu latu apmērā un subsīdijas kopumā tiek samazinātas par 38,5%. 2008.gadā subsīdiju kopapjoms bija 32 miljoni latu, līdz ar to pret 2008.gada līmeni subsīdiju samazinājums sastāda 14,4 miljoni latu jeb 45%.

Zemkopības ministrijas administratīvajiem izdevumiem paredzēts salīdzinoši mazāks samazinājums. Sarunās starp organizācijām un Zemkopības ministriju šodien panākta vienošanās, ka ministrija līdz 12.decembrim, sniegs konkrētus skaitļus, cik liels samazinājums tiks piemērots finansējumam citās budžeta sadaļās, pavēstīja zemnieku organizācijās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form