Zemnieki, kas protestē pret valdības lauksaimniecības politiku un nepietiekamo finansējumu, ceturtdien turpina bloķēt Grenctāles un Meitenes muitas punktus.
Lēmums to turpināt tika pieņemts trešdienas vakarā pēc tikšanās ar premjeru Andri Bērziņu, kuras laikā kompromiss netika panākts.

Ceturtdien turpinās sarunas ar valdības pārstāvjiem par zemnieku paustajām prasībām un, iespējams, ka starp abām pusēm izdosies panākt vienošanos, lai beigtos protesta akcijas pie diviem lielākajiem robežpunktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Ceturtdien iecerēts arī pikets pie Ministru Kabineta ēkas.

Meitenes un Grenctāles muitas punktu bloķēšana ilgst jau kopš trešdienas rīta. Līdz trešdienas pulksten 16 zemnieki tiem cauri nelaida tikai kravas mašīnas, bet vieglo mašīnu un autobusu satiksmi nekavēja. Savukārt trīs stundas - no pulksten 16 līdz 19 - robežpunkti tika bloķēti pilnībā.

Premjers, kurš trešdien vakarā apmeklēja zemniekus Grenctālē, pauda, ka risinājumu atrast nebūs viegli, bet ir jāsēžas pie sarunu galda un jāsāk diskusija starp valdību un zemniekiem.

Savukārt protestētāji norādīja, ka pašreizējā situācija laukos nav normāla, jo, piemēram, graudus nākas pārdot zem pašizmaksas. Turklāt zemnieki uzsvēra, ka viņi no valdības neprasa naudu, bet gan lai valdība sakārto tirgu.

Jau ziņots, ka Bērziņš aicināja protestētāju 10. un 11.jūlijā sarīkot sarunas starp zemnieku pārstāvjiem un valdību "augstākajā līmenī", lai pārrunātu visas zemnieku prasības un rastu saprātīgu risinājumu.

Premjers minēja, ka valdība varētu diskutēt par to, ka graudu intervencē par vienu tonnu graudu jāmaksā no 64 līdz 70 latiem, tomēr nesolīja, ka šī zemnieku pieprasītā maksimālā cena tiks pieņemta.

Premjers arī neuzskata, ka būtu nepieciešams noteikt pārstrādes uzņēmumiem minimālo iepirkuma cenu par pirmās šķiras pienu 10 santīmu apjomā par kilogramu. Bērziņš uzsvēra, ka ir palielinātas piena eksporta kvotas uz Eiropas Savienību un viena vai pusotra mēneša laikā piena cena būtiski palielināsies, jo pārstrādātāji būs ieinteresēti iepirkt vairāk piena.

Tāpat netika atbalstīta zemnieku prasība atjaunot normu, kas paredzēja, ka viņiem akcīzes nodokli par lauku darbos iztērēto dīzeļdegvielu atmaksā par 120 latiem uz hektāru. Premjers sacīja, ka nodoklis dīzeļdegvielai ir samazināts, tādēļ krītas arī tās cenas.

Šīs bija vienas no galvenajām prasībām, par kurām neizdevās vienoties zemkopības ministram un zemniekiem agrāk. Pārējās zemnieku prasības zemkopības ministrs atbalstīja un solīja tās aizstāvēt valdības sēdēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!