Bijušais baņķieris Uģis Zemturis un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Jānis Bergs atteikušies no kandidēšanas uz telekomunikāciju koncerna SIA "Lattelecom" padomes locekļu amatiem, informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Kā ziņots, šā gada 30.aprīlī "Lattelecom" akcionāru sapulcē tika ievēlēti trīs jauni padomes locekļi - ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), Zemturis un Bergs.

Iepriekš PA valde bija saņēmusi Zemtura un Berga piekrišanu kļūt par padomes locekļiem. Tomēr īsi pirms lemšanas par balsojuma uzdevumu došanu PA valde saņēma abu kandidātu iesniegumus par atteikšanos no kandidēšanas uz padomes locekļa amatu.

"Pēc vadošā amata atstāšanas bankā esmu izvērsis aktīvu darbību privātā biznesa sektorā. Kā atzinību vērtēju aicinājumu darbam "Lattelecom" padomē. Likums noteic, ka nav iespējams savienot aktīvu darbu uzņēmējdarbībā ar amatpersonas statusu komercsabiedrībā. To vēlos respektēt," paskaidroja Zemturis.

Arī Bergs norādīja, ka augstu vērtē ieteikumu darbam valsts uzņēmumu padomēs iecelt cilvēkus no biznesa vides, un personīgi pateicās par izrādīto uzticību. "Taču, pieņemot šo amatu, man būtu jāatsakās no darbības vairāku savu uzņēmumu vadībā, ko šobrīd neesmu gatavs darīt. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu tas nebūtu savienojams ar padomes locekļa kā valsts amatpersonas statusu," viņš akcentēja.

Līdz ar to turpmāk "Lattelecom" padomē darbosies Kalvītis kā padomes priekšsēdētājs, Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš un Inga Spriņķe. Latvijas pusei jāvirza ievēlēšanai "Lattelecom" padomē vēl divi kandidāti, kas tiks izdarīts tuvākajā laikā.

Kā ziņots, "Lattelecom" padomi ir pametis ilggadējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis un Tautas partijas preses cilvēks Arno Pjatkins, kuriem 3. maijā beidzas pilnvaru termiņš. Jau iepriekš darbu padomē bija pārtraucis ar Tautas partiju saistītais Jānis Dzanuškāns.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) apgalvoja, ka "Lattelecom" padomes locekļu amatiem esot virzīti profesionāļi, bet Kalvīša gadījumā Tautas partija esot uzstājusi uz viņa pieredzi, un koalīcijas partneri šādu pozīciju esot respektējuši.

Jau iepriekš neoficiāli bija izskanējis, ka Kalvītis varētu kļūt par "Lattelecom" padomes priekšsēdētāju, kad šo amatu atstās Strautmanis.

Jau ziņots, ka valdība nolēma sadalīt telekomunikāciju koncerna SIA "Lattelecom" pelņu, valsts budžetā ieskaitot 16,8 miljonus latu. Kopumā sadalīta tiks "Lattelecom" līdz šim nesadalītā peļņa 33 miljonu latu apmērā, un valstij kā 51% daļu turētājai tiks ieskaitīti 16,8 miljoni latu. Atlikusī daļa pienāksies otram akcionāram skandināvu koncernam "Telia Sonera".

"Lattelecom" uzņēmumu grupas kopējie ieņēmumi pērn bija 160,4 miljoni latu. 2008. gada ieņēmumu apjoms ir par 6,9 miljoniem latu jeb par 4,5% lielāks nekā 2007. gadā, kad "Lattelecom" gadu noslēdza ar 153,5 miljonu latu ieņēmumiem.

Straujāko ieņēmumu pieaugumu 2008. gadā nodrošināja interneta pakalpojumi, ieņēmumi no kuriem palielinājušies gandrīz par pieciem miljoniem latu jeb 23%. Savukārt ieņēmumi no telekomunikāciju pakalpojumu vairumtirdzniecības pieauguši par 37%.

Tradicionāli vieni no pieprasītākiem 2008. gadā ir bijuši datu pārraides pakalpojumi, kur ieņēmumi pērn palielinājušies par 11%. Procentuāli visievērojamākais pieaugums reģistrēts jauno pakalpojumu jomā - ieņēmumi no "Lattelecom" interaktīvās televīzijas 2008. gada laikā palielinājušies par 517%, bet no "Lattelecom" sniegtajām biznesa konsultācijām - par 400%.

2008. gadā "Lattelecom" grupa sasniegusi vēl vienu darbības rekordu - pērn nodokļos uzņēmums nomaksājis rekordlielu summu, papildinot Latvijas valsts budžetu par 36 miljoniem latu. Līdz šim vislielāko nomaksāto nodokļu apjomu "Lattelecom" uzņēmumu grupas uzņēmumi sasnieguši 2007.gadā, kad valstij nodokļos tika nomaksāti 34,6 miljoni latu.

"Lattelecom" grupas kapitālieguldījumi 2008. gadā sasniedza 27 miljonus latu, no kuriem lielākie veikti piekļuves un datu tīklā, kas lielākoties saistīts ar jauno pastāvīgā platjoslas interneta klientu pieslēgšanu. Lielākos kapitālieguldījumus 71,6 miljonu latu apmērā "Lattelecom" veica 1998. gadā, bet kopš modernizācijas programmas sākuma 1994. gadā līdz 2007. gada beigām kopējie "Lattelecom" grupas kapitālieguldījumi sasnieguši vairāk nekā 590 miljonus latu.

"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus. "Lattelecom" nodrošina arī datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus.

"Lattelecom" grupā ir pieci uzņēmumi - "Lattelecom", "Lattelecom BPO", "Citrus Solutions", "Lattelecom Technology" un tam piederošais meitasuzņēmums "Baltijas datoru akadēmija".

"Lattelecom" kopuzņēmums izveidots 1994. gadā. 51% daļu kapitāla pieder Latvijai, 49% - konsorcijam "TILTS Communications", kas savukārt pieder "Sonera Corporations" meitasuzņēmumam "Sonera Holdings B.V.".

99,4% "Sonera Corporations" daļu pieder uzņēmumam "Telia Sonera AB".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!