AFI

Ieskats, ka nākotnes un svarīgu politisko mērķu vārdā Latvijai vajadzētu atkāpties no savas vienpusējās deklarācijas un vienkārši parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, var radīt bīstamas sekas, otrdienas laikrakstā “Diena” publicētajā komentārā norāda starptautisko tiesību speciāliste Ineta Ziemele.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
“Robežlīguma parakstīšana tādā redakcijā, kādā tas ir parafēts, nepievienojot Latvijas puses skaidrojumu, dotu pamatu tālākai Latvijas valsts turpināšanās (no 1918.gada) pozīcijas kritikai un regulāri izskanošiem argumentiem no Krievijas puses visos starptautiskos forumos par to, ka šī Latvijas pozīcija tiek izmantota tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams un izdevīgi zināmas Latvijas iedzīvotāju daļas diskriminācijai,” komentārā norāda Ziemele.

Atteikšanās no valsts turpināšanās principa vai arī šī principa neviennozīmīga īstenošana praksē radītu virkni citu jautājumu, piemēram, jautājumus par Latvijā īstenotās pilsonības politikas tiesiskajiem pamatiem vai Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai pievienotās deklarācijas tiesisko pamatojumu utt, brīdina Ziemele, atgādinot, ka līdz šim brīdim Latvijas attīstību ir caurvijis valstiskās turpināšanās pamatprincips ar visām no tā izrietošām tiesiskajām sekām.

Jāatgādina, ka Krievijas puse atteicās parakstīt sagatavoto robežlīgumu ar Latviju, uzskatot, ka tam pievienotajā Latvijas vienpusējā deklarācijā ietvertas “teritoriālas pretenzijas”.

Deklarācijā minēts, ka robežlīguma vienīgais mērķis un priekšmets ir dokumentēt deviņdesmito gadu sākumā noteikto robežlīniju, lai nodrošinātu un atvieglotu tās praktisko funkcionēšanu abu valstu iedzīvotāju, kā arī Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas savstarpējo attiecību interesēs.

Deklarācijā arī norādīts, ka Latvija nesaista šo līgumu ar plašāko jautājumu par Latvijas prettiesiskas okupācijas seku likvidēšanu. Latvija deklarē, ka šis līgums neskar, nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas valststiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās prasības.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form