Starptautiskie līgumi nereglamentē augļa tiesības uz dzīvību, taču tajos runāts par tiesībām uz privāto dzīvi, tai skaitā par reproduktīvajām tiesībām, kas ir cilvēktiesību sastāvdaļa, skaidroja Ziemele. "Sievietei ir tiesības izlemt augļa nākotni," atzīmēja Juridiskās augstskolas profesore.
Ziemele gan norādīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem valstij ir tiesības regulēt mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, taču tam jānotiek kā demokrātiskās sabiedrībās, ievērojot sieviešu tiesības.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa žurnālistiem pastāstīja, ka reiz sociālistiskajā Rumānijā bijuši aizliegti aborti un kontracepcija. Taču šāda politika vairoja bērnunamus. Vēl ilgi pēc šādu dzimstības veicināšanas līdzekļu atcelšanas Rumānija jutusi negatīvās sekas.
Antropoloģe uzskata, ka dzimstības veicināšanai Latvijā nepieciešams risināt plašu problēmu spektru: jāpalielina neapliekamais minimums par katru bērnu, jāievieš nodokļu atlaides ģimenēm, jārada labvēlīgi apstākļi bērna kopšanai, mājokļu kreditēšanā ģimenēm ar bērniem jāpiemēro ievērojamas atlaides, jāmaina sabiedrības attieksme un jāpalielina tēva loma bērna audzināšanā.
Putniņa uzskata, ka Latvijā dzimstības jomā nepieciešami divi valstiska mēroga pasākumi: dzimstības veicināšana un dzimstības ierobežošana riska grupās. Kā iespējamais ierobežošanas veids varētu būt kontracepcijas līdzekļu bezmaksas izdale.
Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule, runājot par abortiem, atzīmēja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē puse no mātes mirstības notiek aborta aizlieguma dēļ.
Latvijā pēdējos gados ir tendence izlīdzināties dzimušo skaitam un abortu rādītājam. Taču Latgalē aborti joprojām pārsniedz dzimstību, stāstīja Matule, atzīmējot, ka to veicina sociāli nelabvēlīgā situācija, kas liek sievietei abortu izvēlēties par teju vienīgo kontracepcijas metodi.
Aborts Latvijā ir trešais neauglības iemesls, atzīmēja Matule, piebilstot, ka pirmie divi ir endometrioze un vīriešu neauglība.
Matule abortu samazināšanā atzīmēja izglītības aspektu. Skolās pašlaik veselības mācība ir tikai fakultatīvs priekšmets. Ginekoloģe uzskata, ka tam jābūt obligātam jau pirmajās četrās klasēs, jo runāt par kontracepciju pusaudžu vecumā bieži vien ir jau par vēlu.
Aborts ir grūtniecības izbeigšanās pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām. Lielākajā daļā pasaules valstu līdz 20.gadsimta otrajai pusei mākslīgi aborti nebija atļauti un likumdošanā netika apskatīti, teikts Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" izdevumā "Par sievietes veselību un brīvu izvēli".
Latvijā kopš 1940.gada 17.jūnija ļāva veikt abortu gadījumos, ja grūtniecības turpināšanās apdraudēja sievietes veselību un dzīvību, kā arī tad, ja vecāki slimoja ar slimībām, kuras varēja pāriet uz augli. Kopš 1955.gada grūtniecības pārtraukšana tika atļauta visām sievietēm, bet tikai medicīnas iestādēs līdz 28.grūtniecības nedēļai.
Pašlaik Latvijā spēkā esošā likumdošana mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes lūguma atļauj veikt līdz 12.nedēļai. Medicīnisku indikāciju dēļ to var veikt līdz 22.nedēļai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
