#Ziņas 1991: Rīgas sargiem pārtikas netrūkst; Irākā padomju ieroči
Foto: Pēteris Korsaks

Janvārī aprit 25 gadi kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" aplūko 1991. gada janvāra Latvijas laikrakstu slejas un to vēstīto šajās dienās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visu, kas notika šajā dienā pirms 25 gadiem, kā arī kas notika katru dienu visas Atmodas laikā, iespējams izlasīt Barikadopēdija.lv sadaļā "Šī diena trešās Atmodas vēsturē"!

Laikraksts "Diena" 1991. gada 22. janvārī:

Rīgas sargiem pārtikas netrūkst

Jānis Vilnītis, Māris Krūmiņš

""Ļoti jauki ir tas, ka ir iespēja vienlaicīgi strādāt un sarunāties ar cilvēkiem. Viņi nes pārtiku, un man liekas, ka katrā šajā paciņā ir arī daļa dvēselītes," intervijā "Dienai" teica Andra Kaupce, kura Mazajā ģildē rūpējas par Rīgas aizstāvju pabarošanu. Andra teica, ka ieradusies piecos no rīta un strādāšot līdz astoņiem vakarā, lai otrā rītā nāktu atkal. Šādu cilvēku tagad ir ļoti daudz — Mazajā ģildē, mākslas galerijā Kolonna, kafejnīcā Pie Kristapa, Zvejnieku kolhozu savienības ēkā, Doma baznīcā un daudzās citās vietās.

Kolonnas darbiniece Maiga Rozenberga pastāstīja, ka pārtiku piedāvā visi — gan daiļamatnieki, kuri līdz šim šeit pārdeva savus darbus, gan paši darbinieki, gan citi cilvēki. Kolonnā bez maizītēm un karstas tējas var ieēst arī karstu zupu, un Maiga atzīst, ka cilvēku apetīte ir teicama.

"Pārtiku mums piegādā visa Latvija, un pašlaik tiek risināts jautājums par saldētavām, jo atsaucība ir milzīga," intervijā "Dienai" pastāstīja Roberts Kediks, Latvijas Universitātes students, kurš Mazajā ģildē nodarbojas ar pārtikas sadali.

Roberts pastāstīja, ka pārtika tiek sadalīta visiem Rīgas sargiem — telecentram, šoferiem stratēģiski svarīgos punktos gan pie LR Ministru Padomes, gan pie telefonu centrālēm, gan Doma laukumā.

R. Kediks: "Nesūtiet mums, lūdzu, jēlu gaļu, jo mums nav iespējas to sagatavot" Mazajā ģildē var iebaudīt ne tikai karstu tēju, kafiju un sviestmaizītes, bet arī torti, biezpienu un zaļos zirnīšus. Garšīgi paēst varēja arī 5. arodvidusskolā.

Vislielāko pārsteigumu sagādāja Zvejnieku kolhozu savienība. Ārēji necils uzraksts "laipni lūdzam uz tasi karstas tējas" neatspoguļo patieso piedāvājuma klāstu — gan kūpinātas, gan marinētas zivis, desu un siera maizītes. "Mēs esam no zvejnieku k/s "Auda", un pārtiku mums piegādā gan zvejnieki, gan zemnieki," "Dienai" teica saimniece Ilze Rupeika. Par gardo maltīti bija pateicīgs arī "Dienas" kolektīvs.

Sevišķs paldies par lauku pienu Liepājas rajona Medzes pagasta jaunsaimniekam Andrim Lappuķim.

Lašu, šprotu un siera maizītes ar karstu tēju par velti var dabūt kafejnīcā Pie Kristapa. "Kafejnīca to finansē no savas peļņas daļas, un arī mēs, darbinieki, ieguldām savus līdzekļus un darbu," "Dienu" informēja kafejnīcas darbiniece Ilze Strautniece. Turpat var nopirkt arī smalkmaizītes: "Mums ir labi pavāri, tāpēc visus aicinām uz siltām pusdienām." Kompleksās pusdienas šeit maksā tikai 2.20 rbļ.

"Skolotāja lūdza, lai mēs nākot palīgā," "Dienas" reportieriem teica trīs mazas meitenes no Rīgas 66. vidusskolas 7.c klases, kuras piedāvāja ābolus.

Doma laukumā ar pārtikas sadali pēc savas iniciatīvas nodarbojas arī citi cilvēki."

"Latvijas Jaunatne" 1991. gada 23. janvārī:

Tā bija un nebija sarokošanās

Andra Jauce

"Pirmdien, 21. janvārī, Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas sēdē piedalījās PSRS tautas deputāti no Latvijas, kas atbalsta neatkarības Deklarāciju.

Šķiet, abas deputātu grupas pirmdienas sanāksmē galvenokārt tuvināja traģiskie notikumi, un nevaru apgalvot, ka patiesi ir notikusi sarokošanās.

To darīt vienus un otrus aicināja J. Freimanis. Turklāt sanāksmes beigās zālē bija tikai daži PSRS tautas deputāti, tā ka tas nebija iespējams arī fiziskā nozīmē.

Nudien, dīvaini un pieticīgi, ka lielākais iekarojums, ko šajā kopā sanākšanas reizē guva PSRS tautas deputāti, ir solījums, ka turpmāk katrs no viņiem individuāli tiks informēts par Latvijas parlamenta lēmumiem un svarīgākajām nostādnēm. A. Cīrulis un I. Ķezbers uzsvēra, ka PSRS tautas deputātiem visdrīzākajā laikā jāuzzina mūsu parlamenta taktika un stratēģija jautājumā par prezidenta Gorbačova izsludināto 17. marta referendumu.

Tomēr arī deputātu savstarpējā sapratne ir kļuvusi lielāka. Šajā tikšanās reizē apgalvojumi, ka piedalīšanās PSRS AP darbā un sesijās ir lieka, vairs neizskanēja. Pat I. Geidāns, kuram līdz šim bija ļoti negatīva nostāja, kļuvis pieļāvīgāks.

"Jēga būt jums Maskavā ir tikai tad, ja jūs patiešām cīnāties par Latvijas neatkarību un ja to dara ikviens," viņš teica PSRS tautas deputātiem. Grūti nepiekrist I. Geidānam, kad viņš liek šaubīties par katra PSRS tautas deputāta konkrēto ieguldījumu.

Sanāksmē vieni un otri deputāti vērtēja pašreizējo situāciju, uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt labas attiecības ar Krievijas demokrātiem. I. Ziedonis ierosināja apsvērt, vai nebūtu lietderīgāk, ja arī PSRS tautas deputāti orientētos uz KPFSR parlamentu.

Cits diskusijas temats — AP priekšsēdētāja A. Gorbunova rīcības brīvība. Vairāki deputāti izteica domu, ka parlaments AP priekšsēdētāju cenšas nevajadzīgi sasaistīt. V. Avotiņš ierosināja dot viņam atsevišķās situācijās izcilas pilnvaras.

Tautas frontes stratēģiskās grupas viedoklis — Latvija ir parlamentāra valsts, un nebūtu loģiski, ja vienam cilvēkam tiktu piešķirtas gandrīz vai prezidenta pilnvaras. J. Dinevičs PSRS tautas deputātiem izteica arī vairākumfrakcijas ciešo apņēmību nepieļaut nekādu atkāpšanos no 4. maija Deklarācijas īstenošanas un atkāpšanās būtu arī koalīcijas valdības izveidošana."

ASV izdotais laikraksts "Laiks" 1991. gada 23. janvārī:

Persijas līcī — padomju ieroči

"Persijas līča konfliktā, kas sakas 16. janvāra vakarā pēc Amerikas laika, ASV kara aviācija un raķešu artilērija turpina Irākas militāro mērķu apšaudīšanu. Irāka nav spējusi sekmīgi uzbrukt amerikāņu karaspēkam, taču Huseina karavīri ir izšāvuši apmēram 7 raķetes uz Izraēlu, kas pagaidām neatbild ar prettriecienu.

Domā, ka Izraēlā nokritušās raķetes ir piegādātas no Padomju Savienības. Irāka savas raķetes tēmē galvenokārt uz lielām pilsētām. Raksturīgi, ka padomju tanki nogalina cilvēkus Lietuvā vienlaikus ar padomju raķešu sprādzieniem Tuvajos Austrumos. Jautājums par Padomju Savienības lomu Irākas agresijas veicināšanā kļūst arvien asāks."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

#Ziņas1991
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form