Pārvietojamie fotoradari pēc savas būtības ir slēptās uzraudzības mehānisms, kas var atrasties jebkurā laikā jebkurā vietā, un pirms tiem nav jābūt brīdinājuma zīmēm, intervijā izdevumam "Lietišķā Diena" uzsvēris Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Viņš norādījis, ka stacionārie radari ir tie, pirms kuriem obligāti ir jābūt brīdinājuma zīmēm, savukārt "slēptajai uzraudzībai nav vajadzīga nekāda brīdinājuma zīme". "Ja ne no kā cita nav bail, kā tikai no soda, tad var braukt ar apziņu, ka šāds radars var būt jebkur," sacījis Zivtiņš, uzsverot, ka "cilvēkam nav jāievēro ceļu satiksmes noteikumi tikai vietās, kur ir pateikts, ka tūlīt būs fotoradars – tas ir jādara vienmēr".
"Radaru kokā nevar uzvilkt – tas ir diezgan precīzs mērinstruments, kuram ir jāatrodas novietotam noteiktā līmenī – to nevar nolikt kā pagadās, piemēram, ielikt atkritumu kastē. Tomēr tas pēc savas būtības ir slēptās uzraudzības instruments," intervijā skaidro Prevencijas pārvaldes šefs.
Viņš stastījis, ka sākotnēji bijis plānots, ka visi pārvietojamie radari būs automašīnās un caur auto stiklu bildēs pārkāpējus, bet tas izrādījies tehniski neiespējami. "Turklāt tā īsti to paslēpt arī nemaz nevar. Kaut gan pieļauju, ka gadījumā, ja vasarā tas tiks nolikts uz zaļa fona, tā atkal skaitīsies slēpšana, jo šī ierīce ir zaļā krāsā," atzinis policijas pārstāvis.
Zivtiņš skaidrojis, ka stacionārie fotoradari parasti tiek izlikti tādās vietās, kur ir bijuši daudzi negadījumi, arī ar cietušajiem. "Izliekot stacionāro radaru un pirms tā novietojot brīdinājuma zīmi, pasaules praksē ir pat pieredze, kad šādi negadījumi attiecīgajā posmā izzūd līdz pat nullei. Un tas ir mūsu mērķis! Savukārt pārvietojamie radari ir tam, lai cilvēks saprastu, ka noteikumi ir jāievēro visur, jo tie var atrasties jebkur," uzsver policijas pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
